Alūksnes novada domes teritoriālās komitejas jūnija sēdē šonedēļ diskutēja par pagastu pārvalžu teritorijās esošo ezeru apsaimniekošanu. Vienojās sākt kārtot dokumentāciju, lai visus novada ezerus nodotu apsaimniekošanā pašvaldības aģentūrai “Alja”, un nākotnē gādāt par to, lai visos novada ezeros, kur zvejas tiesības pieder valstij, notiek pakāpeniska pāreja uz licencēto makšķerēšanu, liedzot rūpniecisko zveju.
Šobrīd pagastu ezeros veic tikai rūpniecisko zveju – licencētā makšķerēšana tajos nenotiek. Savukārt Alūksnes ezerā ir pretēji – rūpnieciskā zveja jau vairākus gadus ir aizliegta, bet pieejama licencētā makšķerēšana.
Gatavi jauniem pienākumiem
Komitejas vadītājs Jānis Nīkrencis uzsvēra, ka savulaik ierosinājums par ezeru apsaimniekotāju nācis no pagastu pārvaldēm. Aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis pauda gatavību uzņemties jaunus pienākumus, jo tas būtu vienkāršāk, nekā līdz šim esošā sistēma. “Tad iedzīvotāji vienā vietā varētu nokārtot visas formalitātes – licences, slēgt līgumus, turklāt blakus kabinetā strādā arī Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektors. Šobrīd ir arī problēmas ar iekasētajiem līdzekļiem par zvejas licencēm un procentiem, kas jāaizskaita Zivju fondam, jo šobrīd no Zemkopības ministrijas zvana uz “Alju” un skaidro nebūšanas, lai gan tā nav mūsu kompetence. Ja to koordinētu “Alja”, vienā tabulā ar norādēm tiktu izskaidrots, kas un par ko ir aizskaitīts. Reizi ceturksnī pagastiem, kuru ezeros notiek rūpnieciskā zveja, ir jāsniedz atskaites, bet arī šajā ziņā šobrīd ir dažādas neskaidrības,” stāsta M.Lietuvietis.
Ienākumi mazi, kreņķi lieli
Mārkalnes un Pededzes pagastu pārvalžu vadītāja Inta Ņikitina atzina – pagastam ir daudz jālauza galva, lai gādātu par ezeru apsaimniekošanu, turklāt ne vienmēr ir atbilstošas zināšanas. “Izsolē pieteikumu rūpnieciskai zvejai Lūkumieša ezerā iesniedz juridiskas un fiziskas personas. Likums paredz, ka juridiskām personām ir priekšroka, bet jāveic zivju fonda atjaunošana. Fiziskās personas nav mierā, ka ezeru nodotu apsaimniekot vienai juridiskai personai, jo ir bažas, vai pēc tam viņiem būs iespēja iegādāties licences un zvejot. Turklāt Lūkumietis arī aizaug,” sacīja I.Ņikitina. M.Lietuvietis papildināja – zivju fonda atjaunošanu nevar veikt, kamēr ezers nav nodots apsaimniekošanā. Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagasta pārvalžu vadītājs Juris Griščenko atzina – pagastu pārvaldēm šobrīd ienākums no rūpnieciskās zvejas tiesībām ir ļoti niecīgs, bet kreņķi lieli. “Ezeru apsaimniekošana pagastu pārvaldēs šobrīd aprobežojas ar tīklu metru pārdošanu un kādas takas izpļaušanu līdz ezeram, jo citam nav ne zināšanu, ne resursu,” sacīja J.Griščenko.
Ne agrāk kā nākamgad
Savukārt deputāts Ēriks Mediss ierosināja Alūksnes novadā vispār aizliegt rūpniecisko zveju. “Vislielākajā – Alūksnes – ezerā tā nenotiek, bet mazos ezerus kāš. Šobrīd visiem ir aizdomas, kas notiek ar rūpniecisko zveju pagastu ezeros: dažos plēšas par licencēm, citos – ne. Lai makšķernieki makšķerē un viss!” uzskata Ē.Mediss. M.Lietuvietis atzina – ja vēlas tik krasas izmaiņas, jāvēršas ar argumentētu pamatojumu Zemkopības ministrijā. Deputāte Elita Laiva vērsa uzmanību, ka Zeltiņos ir cilvēki, kas personīgi trīs gadus pēc kārtas ir atjaunojuši zivju resursus ezerā par saviem līdzekļiem, veicot rūpniecisko zveju, tādēļ nevarot šo jautājumu skatīt vienpusēji.
Pašvaldības juridiskā nodaļa tagad sagatavos nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai visas Alūksnes novada ūdenstilpes nodotu apsaimniekot aģentūrai “Alja”. Tas notiks ne agrāk kā ar 2013.gada janvāri. Tāpat sāks arī darbu, lai analizētu katru ūdenstilpi atsevišķi un vērtēt, kur var vai nevar aizliegt rūpniecisko zveju.
