Interesanta trase, draudzīga atmosfēra, izpalīdzīgi cilvēki, laba sacensību organizācija – tās ir tikai dažas no lietām, ko atsauksmēs par “Trek” kalnu divriteņu maratona posmu Apē min tā dalībnieki.
Ja līdz šim sacensību organizatori varēja lepoties ar pustūkstoti lielu atsaucību, tad šogad Arvīda Levana vārdā nosauktajā Apes mototrasē lauzti visi līdzšinējie rekordi – uz starta līnijas stājās vairāk nekā 650 riteņbraucēji, kas sacentās maratona, pusmaratona vai simboliskajās “Zaļās jostas” bērnu velosacensību distancēs.
No trīs gadiem līdz sirmam vecumam.
Sacensības rīkoja biedrība “Latvijas Kalnu riteņbraukšanas attīstības centrs” sadarbībā ar motoklubu “Ape”. Jau sesto gadu tās piedāvāja sacensties visdažādāko vecumu un meistarības velosipēdistiem, sākot no trīs gadiem līdz pat sirmam vecumam. Motokluba “Ape” preses sekretāre Astra Binde atklāj, ka “Zaļās jostas” bērnu velosacensībās tika piedāvātas 500 – 1500 metru garas distances. Lai atbalstītu jaunos talantus, dalība tajās bija bez maksas. Šo iespēju izmantoja apmēram 100 dalībnieki, no kuriem visi par savam vecumam un spējām atbilstošās distances veikšanu saņēma sponsoru sarūpētas balvas un iespēju kāpt uz goda pjedestāla. Pieaugušie varēja sacensties 33 kilometru pusmaratonā un 55 kilometru maratonā.
Lielākā atsaucība –
maratonam
Par spīti tam, ka maratona distance bija paredzēta trenētiem un izturīgiem sportistiem, tā guva vislielāko atsaucību – uz starta līnijas stājās vairāk nekā 300 riteņbraucēju. No pašmāju dalībniekiem godalgotās vietas izcīnīja Viesturs Kazainis (1.vieta V50 grupā) un Rolands Zarītis (2.vieta junioru grupā). Vēl labāko desmitniekā iekļuva Gunārs Rozenbergs (5.vieta V50 grupā) un Reinis Markss (7.vieta U23 grupā). Pusmaratona distancē sacentās gandrīz 250 dalībnieku. Šeit augstas vietas izcīnīja Alise Kazaine (4.vieta jauniešu grupas meiteņu konkurencē), Tomass Volts (8.vieta jauniešu grupā puišu konkurencē), Dāvis Korsītis (5.vieta V12 grupā) un Santa Kazaine (12.vieta tautas klasē dāmu konkurencē).
Startē divās sacensībās pēc kārtas
Sacensību veiksmīgākais dalībnieks V.Kazainis atzīst, ka trase, tāpat kā katru gadu, bijusi interesanta, taču grūta. Par sevi licis manīt arī dienu iepriekš Igaunijā aizvadītais maratons. “Divas dienas pēc kārtas braukt tik smagas trases nav reāli,” viņš tagad secina. “No sākuma nevarēju “iebraukties”. Gribējās braukt tādā pašā tempā, kā vienmēr, bet kaut kā negāja. Stāvākajās kraujās piedzīvoju arī vairākus kritienus, bet, par laimi, izspruku cauri sveikā – tikai ar dažiem nobrāzumiem.” Gandrīz visu distanci notikusi cīņa ar 2.vietas ieguvēju Agri Kalēju. “Vienu brīdi viņš bija priekšā, tad atkal es – tā mēs visu laiku mainījāmies. Neilgi pirms finiša man izdevās “atrauties” un arī uzvarēt,” atklāj V.Kazainis.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad sportistiem nācās šķērsot Vaidavas upi, šogad to varēja pārbraukt pār Ievu laipu pie Raganu klintīm. Otrs skatītāju punkts atradās pie Kalekaura ezera. Jautāts, vai jutis arī līdzjutēju atbalstu, V.Kazainis stāsta, ka tieši viņu dēļ arī sacensībās piedalījies. “Iepriekšējā dienā man ne tikai bija sacensības Igaunijā, bet vakarā vēl devos uz meitas izlaidumu. Citi jau mani apsmēja, vai nākamajā dienā būšu braucējs, taču biju apņēmies piedalīties par katru cenu. Galu galā katru gadu es piedalos trases veidošanā. Katru gadu tās ir vienīgās lielās sacensības, kas notiek mūsu pusē. Nemaz nepieļāvu domu, ka “māju” sacensībās varētu nestartēt, jo tur izcīnītās uzvaras sniedz dubultu prieku,” viņš saka.
