Par sievietes veselību Latvijā tiek domāts, uzskata ginekologi. Ne velti šo gadu Veselības ministrija pasludinājusi par Mātes un bērna veselības gadu, pievēršot uzmanību ne tikai sievietes neauglības ārstēšanai, bet arī grūtnieces un bērna veselības aprūpes uzlabošanai. Valstī ir pieejama valsts organizēta un apmaksāta krūts vēža un dzemdes kakla vēža savlaicīgas atklāšanas programma sievietēm. Tomēr atsaucība veikt vēža skrīningu ir maza. Kāpēc sievietes vairās no ginekologa apmeklējuma? Kā atrast uzticamu ārstu? Kādus veselības pakalpojumus valsts sievietēm piedāvā bez maksas?
Apmaksāts skrīnings
Vēl nesenā pagātnē sievietei reizi gadā bija iespēja apmeklēt ginekologu bez maksas. Šāda pakalpojuma vairs nav, un lēmums ir pamatots, teic Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Rezeberga. “Pētījumi liecina, ka optimāls laika periods dzemdes kakla vēža pārbaudes veikšanai ir trīs gadi, bet krūts vēža pārbaudes veikšanai – divi. Tas ir laiks, kas ļauj izsekot līdzi veselības pārmaiņām. Pārējās ginekologa apmeklējuma vizītēs notiek tikai konsultācijas, piemēram, par kontracepciju, un tiek risinātas citas problēmas,” saka D. Rezeberga. Pamatojoties uz šiem pētījumiem, valsts organizēja vēža skrīninga programmu, atsakoties sievietei apmaksāt vienu vizīti gadā pie ginekologa – ja būs vajadzība, ārstu sieviete apmeklēs biežāk.
Nacionālais veselības dienests pēc Iedzīvotāju reģistra datubāzes sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados izsūta uzaicinājuma vēstules valsts apmaksāta krūts dziedzera pārbaudei ar mamogrāfijas metodi, bet dzemdes kakla pārbaudei – vecumā no 25 līdz 67 gadiem vienu reizi trīs gados. Pērn dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi vēža savlaicīgas atklāšanas programmas ietvaros veikušas 62 796 sievietes, lai gan izsūtītas 181 808 uzaicinājuma vēstules, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Savukārt krūts vēža profilaktisko pārbaudi veikušas 51 348 sievietes, izsūtītas – 151 956 uzaicinājuma vēstules. Atsaucība apmeklēt vēža skrīningu nav liela. “Daudzas neapzinās vēža riskus un uzskata, ka uzaicinājuma vēstule neattiecas uz viņām, jo domā – ar mani tas nenotiks,” vērtē ginekoloģe Aija Tula-Rijkure. Savukārt D. Rezeberga novērojusi, ka sievietes ignorē uzaicinājumu ne no ļauna prāta. “Daudzas tik tiešām par veselību rūpējas, bet vēstuli doties uz vēža skrīningu neatpazīst kā uzaicinājumu. Tās, kuras iet pie ārsta uz privātpraksi, nezina, ka arī šie ginekologi var veikt bezmaksas pārbaudi, un vēstuli nepaņem līdzi.”
Ja uzaicinājuma vēstule veikt skrīningu nozaudēta, to var atjaunot, vēršoties pie sava ģimenes ārsta vai zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234. Ginekoloģe A. Tula-Rijkure norāda, ka pakalpojums veikt dzemdes kakla vēža pārbaudi nav dārgs, maksa ir ap diviem latiem. Un sievietes, kuras ir riska grupā, šo procedūru veic biežāk un tāpēc maksā pašas, lai sekotu līdzi veselības izmaiņām.
Ja ir problēmas
Cik bieži sievietei jāapmeklē ginekologs? Šajā jautājumā ekspertu viedokļi dalās. D. Rezeberga uzskata – ja sieviete ir vesela un viņai nav sūdzību, tad ārsta apmeklējums var būt pat reizi divos gados. Līdzīgi domā arī ginekoloģe Dace Matule: “Pilnīgi veselai sievietei, kura zina un pārliecinoši lieto sev vēlamo kontracepciju, kaut prezervatīvu, pietiek, ja pie ārsta aiziet vienu reizi gadā. Tomēr tām, kurām ir veselības problēmas, jāiet biežāk.” Ginekoloģe A. Tula-Rijkure gan norāda, ka arī pusgada laikā var notikt neatgriezeniskas veselības pārmaiņas. Viņa teic: “Reproduktīvajā vecumā pie sieviešu ārsta jānāk divas reizes gadā, vienu reizi – obligāti.”
Profilaktiskajā ginekologa apskatē ārsts izmeklē krūtis, apskata dzemdes kaklu. Ja sūdzību, piemēram, iekaisuma un citu problēmu, nav, tad šāds izmeklējums ir pietiekams, vērtē ginekologi. Tomēr, ja sievietei ir kādi simptomi, tiek veikti papildu izmeklējumi. Ginekologi atgādina, ka sūdzību gadījumā pie ārsta jāvēršas nekavējoties. Pie speciālista, kurš ir līgumattiecībās ar valsti, jāveic pacienta iemaksa trīs latu apmērā, stāsta Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Štālberga. Savukārt pie ārsta, kurš nav līgumattiecībās ar valsti, par vizīti jāmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim. Daktere Rezeberga norāda: lai gan uz vizītēm pie valsts ārsta mēdz būt rindas, akūtos gadījumos pie tiem iespējams tikt arī par “valsts naudu”.
