Alūksnes novads šobrīd izstrādā Alūksnes Jaunās pils jumta seguma un pārseguma siju nomaiņas tehnisko projektu. Lai arī iepriekš pils jumts rekonstrukciju piedzīvoja tikai pirms 8 gadiem, šobrīd situācija ir kritiska un tas jārekonstruē atkal.
“Alūksnes Ziņu” 2004.gada publikācijās rakstījām, ka Alūksnes pilsētas dome saņēmusi 40 000 latu valsts finansējumu Alūksnes Jaunās pils renovācijai. To izlietoja pils pamatu hidroizolācijai, lietusūdeņu novadīšanai, muzeja fondu glabāšanas un tualetes telpu remontam, kā arī bruģakmeņu iegādei. 2004.gadā Alūksnes pilsētas dome Alūksnes Jaunās pils jumta rekonstrukcijai saņēma valsts budžeta finansējumu 18 440 latu apmērā. Toreiz cenu aptaujā jumta seguma nomaiņai uzvarēja SIA “SCO Centrs” no Valmieras. Dažus gadus pirms viņiem jumta segumu apmēram vienas trešdaļas platībā klāja SIA “Alūksnes nami”. Kopš jumta maiņas 2004.gadā pagājuši 8 gadi un nu Alūksnes novada domes deputāti maija tautsaimniecības komitejas sēdē diskutē, kāpēc tas jādara atkal.
Ir kauns no iedzīvotājiem
“Pils jumts šobrīd ir ļoti sliktā stāvoklī – tek, bojā pārseguma sijas. Ziemā jumta sija pat iegāzās, tādēļ nepieciešams jumtu vēlreiz rekonstruēt. Ir kauns no iedzīvotājiem, ka pēc 8 gadiem, jāķeras pie tiem pašiem darbiem un par pietiekami lielām summām, bet, lai pili saremontētu, tas jādara,” sacīja pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers. Verners Kalējs pauda neizpratni, kādēļ pašvaldība tikko par Eiropas fondu finansējumu rekonstruēja pili, krāsoja fasādi, zinot, ka jau ziemā iebruka sijas. “Mums tagad būs tāpat kā Iecavā, kur vienā gadā par Eiropas naudu asfaltēja ceļus, bet jau otrā uzraka!” secina V.Kalējs. Dz.Adlers uzsver, ka pašvaldībai nebija citas izvēles, pretējā gadījumā pazaudētu Eiropas līdzekļus pils rekonstrukcijai. “Domāju, ka vēl arī citos projektos mums būs līdzīgi kā Iecavā, jo nonāksim ļoti muļķīgā situācijā. Pastāv arī variants neko nedarīt ar jumtu, bet kāds tad būs risinājums? Turklāt pašvaldības šāgada budžetā līdzekļi jumta remontam un tehniskā projekta izstrādei ir paredzēti 65 000 latu apmērā,” saka Dz.Adlers. Laimonis Sīpols secina, ka 2004.gadā jumtu nemaz neizbūvēja atbilstoši tehniskajam projektam, ja šobrīd ir šāda situācija. “Tad jau vecais tehniskais projekts pašvaldībai ir pieejams arī tagad – kādēļ tērēt līdzekļus un pasūtīt jaunu?” viņš jautāja. Arī Andis Zariņš pauda izbrīnu, kā astoņu gadu laikā jumts var kļūt tāds, ka tas atkal jāmaina.
Sijas notur stutes
Pašvaldības projektu koordinatore Anda Lejasblusa apstiprina – 2004.gadā pils jumts netika uzbūvēts atbilstoši tehniskajam projektam, bet šobrīd vecais tehniskais projekts ir jāaktualizē, jo no būvniecības likumdošanas viedokļa tas ir novecojis. “Šobrīd pašvaldība strādā ar to pašu projektētāju, ar ko 2004.gadā – SIA “AIG”, viņi izmanto arī vecos materiālus un ir iekļāvušies pašvaldībai draudzīgā cenā: projektēšana un autoruzraudzība izmaksās 3000 latu. Tehniskais projekts jau ir iesniegts saskaņošanai pašvaldībā, mēs izteiksim savas piezīmes. Šobrīd remontdarbu izmaksas prognozē 36 400 latu plus pievienotās vērtības nodoklis. Par šiem līdzekļiem mainīs pārseguma sijas un jumta segumu. Arī iepriekšējā tehniskajā projektā bija paredzēta gan siju, gan jumta seguma maiņa, bet nezināmu apsvērumu dēļ sijas nav nomainītas. Siju stāvoklis šobrīd ir uz robežas, ir saliktas jau stutes,” raksturo A.Lejasblusa. V.Kalējs interesējās, kurš toreiz bija būvuzraugs. “Salaiž grīstē, pēc gadiem sākam atkal visu no gala, šķiežam naudu – nevienam nekādas atbildības!” viņš saka. Bet Ainars Melders uz to ironiski atbildēja, ka V.Kalējam vajagot zināt: “mūsu valstī neviens ne par ko neatbild”.
Bļodiņa jāizmazgā pašiem
L.Sīpols un A.Zariņš pauda neizpratni, kādēļ arī šoreiz izraudzīts projektētājs, kas 2004.gadā, un kāda esot garantija, ka šoreiz nebūs tāpat, kā pirms 8 gadiem? A.Lejasblusa norādīja – šobrīd SIA “AIG” strādā citi cilvēki un ir stingra pašvaldības uzraudzība. “SIA “AIG” darbs bija arī fasādes un balkonu restaurācija – ir vieglāk strādāt ar vienu uzņēmēju nekā trim. Jaunā pils ir arhitektūras piemineklis ar ļoti lielām problēmām. Vajag arī atrast uzņēmēju, kurš būtu ar mieru tai ķerties klāt. Turklāt – ja kāds kaut ko reiz ir ieķēpājis, tad vajadzētu pašam līdz galam to bļodiņu arī izmazgāt,” sacīja A.Lejasblusa un piebilda, ka jumta nomaiņa ir ļoti nepieciešama, jo jumta defektu dēļ šobrīd rodas bojājumi pils fasādei, tādēļ līdz otrajai fasādes krāsošanas reizei jumts jāsalabo. Tehniskais projekts būs gatavs maija beigās.
