Veidojot šāgada Alūksnes novada domes budžetu un dalot līdzekļus pagastu pārvaldēm funkciju īstenošanai, šogad deputāti stingri uzstāja uz kritēriju ievērošanu. Toreiz visi pagasti, izņemot Zeltiņus un Ilzeni, knapinādamies iekļāvās budžeta minimumā, bet šos divus “lielos grēkāžus” vētīja pat darba grupa, gribot pierādīt, ka visu funkciju veikšanai līdzekļiem jāpietiek vai kaut kas jālikvidē. Kā toreiz atzina abu pagastu vadītājs Juris Griščenko – jāatsakās būtu no divām ekstrām: muzeja Zeltiņos un sporta zāles Ilzenē, lai gan arī šīs iestādes savulaik radītas iedzīvotājiem.
Savukārt tagad jau otro mēnesi domes finanšu komitejā tiek dāsni dalīti papildu līdzekļi atsevišķiem pagastiem un iestādēm no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (kuru apjoms ir ierobežots, bet gads vēl nav pat pusē) vai ienākumiem, kas gūti, pārdodot pašvaldības īpašumus. Jā, vajadzību ir daudz visiem, bet – kā tad ar pašu iepriekš strikti pieņemtajiem kritērijiem? Šobrīd – kurš pirmais brauc (iesniedz iesniegumu), tas pirmais maļ (gūst atbalstu papildu līdzekļu piešķiršanai). Tad varbūt tomēr šo iesniegumu kaudzi vajadzēja izvērtēt pēc būtības, nevis pēc draugu principa? Jā, savulaik Ilzene ņēma lielu kredītu, radīja centru “Dailes”, lai cilvēki varētu mūsdienīgās telpās pulcēties jau šodien, nevis aizparīt, kā Alūksnē, kur mūsdienīgu tautas namu gaidām jau gadiem. Bet zeltinieši ar savu neatlaidību un sparu cenšas pārsāpēt pamatskolas likvidāciju 2009.gadā (ar Alūksnes novada domes lēmumu), skolas ēkai dodot otru elpu un izveidojot pagasta muzeju! Rodas jautājums, kuri tad patiesībā ir “lielie grēkāži”?
