26. aprīlī aprit 36 gadi kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā (AES) Ukrainā. 1986. gada 26. aprīļa naktī pulksten 01.23 notika viena no lielākajām katastrofām cilvēces vēsturē, ko izraisījusi cilvēku nepārdomāta un pavirša rīcība.
Katastrofas seku ierobežošanas darbos varas iestādes iesaistīja tūkstošiem cilvēku no visām republikām, tostarp Latvijas. Daļa iesaistīto drīz gāja bojā, bet visi pārējie saņēma veselībai kaitīgu radioaktīvā starojuma devu, daudzi kļuva invalīdi. Cilvēkus sūtīja strādāt pat uz reaktora jumta, nepaskaidrojot, cik tas bīstami veselībai. Viens no viņiem bija arī zeltinietis Māris Dzenis (75). Šī Mārim ir smaga atmiņu diena, kas vēlreiz un vēlreiz apliecina, cik daudz cilvēku cietuši padomju varas bezatbildības dēļ.
Arī pašreizējos vēsturiskajos notikumos, kad Krievija uzbrūk Ukrainai un izvērš propagandu par specoperāciju, viņš saskata līdzības. “Krievi nedz tolaik par kaut ko uztraucās, nedz tagad. Ticēja Kremlim tad un tic tagad. Padomju varai cilvēks bija nulles vērtībā un tagad tas pierādās atkal,” ar savu dzīves pieredzi vērtē M. Dzenis.
Sarunu ar černobilieti M. Dzeni varēs lasīt 26. aprīļa laikrakstā
Reklāma