Ivonna Zirdziņa , “Rimi Baltic” kvalitātes vadības un korporatīvās atbildības direktore
Veicinās diskusiju
Ņemot vērā sabiedrības pausto nostāju, rūpējoties par iedzīvotāju veselību un vidi, sekojot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principiem, “Rimi Latvia” ir atteikusies no ģenētiski modificētu pārtikas produktu tirdzniecības. Esam par zinātnes sasniegumiem, taču vislielākā prioritāte ir pircējs. Līdz šim “Rimi” tīkla veikalos bija vien četri produkti, kas satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO): zivju barība un trīs veidu augu eļļa. Būtiskākais, ko šāda rīcība rosinās, ir diskusijas sabiedrībā par ĢMO saturošiem produktiem. Sabiedrībā par šo tēmu joprojām eksistē kardināli pretēji viedokļi, šādas diskusijas paver iespēju sabiedrībai pilnveidoties. Gēnu inženierijai ir daudz priekšrocību: tā ir mērķtiecīga, ļauj piešķirt dzīvam organismam vēlamās īpašības. Šīs priekšrocības ir pamanāmas un izmērāmas īstermiņā, taču gēnu inženierija sev līdzi nes arī nopietnus riskus, kuri ilgtermiņā var būtiski ietekmēt cilvēkus, dzīvniekus un vidi. To argumentētai atspēkošanai nepieciešams krietni ilgāks laiks. Attiecībā uz marķējuma salasāmību šobrīd spēkā esošā pārtikas preču marķējumu regulējošā likumdošana nosaka, ka marķējuma tekstam ir jābūt salasāmam, taču nenosaka noteiktus teksta salasāmības kritērijus. Bet ar 2014.gadu stāsies spēkā jauna regula par noteikta lieluma burtiem marķējumā.
Māra Plotniece, ķīmijas doktore un novadniece
Nav pamatotu datu
Ģenētiski modificēts nozīmē modificēts gēnu līmenī. Ģenētiski modificēta pārtika satur jaunas sastāvdaļas, kas nekad agrāk nav bijušas pārtikas sastāvā, līdz ar to organisms tās nepazīst. Tomēr – lai gan ģenētiski modificēta pārtika pasaulē ir zināma jau 20 līdz 30 gadus, zinātniskajā literatūrā nav pamatotu datu, ka tā apdraud vai gluži pretēji – neapdraud veselību. Bet nevar izslēgt iespēju, ka vairāku paaudžu laikā varētu rasties risks cilvēka veselībai. No modificētās cietes, ko pārtikā lieto kā biezinātāju, emulgatoru un tamlīdzīgi, nav jābaidās, jo tai nav nekāda sakara ar ģenētiski modificētu pārtiku. Modificēto cieti ražo no parastās cietes, to apstrādājot ķīmiski – ievadot jaunas grupas – vai fizikāli – izmantojot augstu temperatūru vai spiedienu, lai uzlabotu parastās cietes īpašības: šķīdību, viskozitāti un citas. Par ģenētiski modificētu cieti runā tikai tad, ja to iegūst no ģenētiski modificētiem kartupeļiem. Vairāku Latvijas lielveikalu tīklu paziņojumu, ka viņu veikalu plauktos turpmāk vairs nebūs ģenētiski modificētu produktu, vērtēju neitrāli un ļoti ceru, ka tas nav reklāmas triks, lai piesaistītu pircēju. Tiesa, pircēji gan biežāk skatās uz produkta cenu, nevis sastāvu. Latvijā ir noteikts: ja ĢMO saturs pārtikas produktā ir lielāks par 1 procentu, tam jābūt norādītam uz iepakojuma.
Ingrīda Sniedze, alūksniete
Garantijas nav
Ģenētiski modificētā pārtika jau tagad Latvijā ir ienākusi, mums to pat nezinot. Kā iedzīvotājai un pircējai man nav ticības lielveikalu paziņojumam, ka tagad vairs netirgos ģenētiski modificētus pārtikas produktus. Lai tā apgalvotu, ļoti rūpīgi ir jākontrolē produkta izejvielu izcelsme un neviena izejviela nedrīkst būt ģenētiski modificēta. Piemēram, jogurts sastāv arī no augļu piedevām, kas nāk no ārvalstīm un varbūt ir ģenētiski modificētas. Tādēļ apšaubu, vai lielveikali var garantēt to, ka veikalu plauktos nebūs šādu produktu, jo visu neizpētīs. Šobrīd tehnoloģijas ļoti attīstās, tāpat kā dažādi pētījumi, un ir sasniegušas katru mazāko ražotāju. Turklāt mūsdienās katrs vēlas ar minimāliem līdzekļiem sasniegt maksimālu rezultātu: lai mazākas izmaksas audzēšanas procesā, lielāka raža, lielāka peļņa un lai produkts ilgāk nebojātos. Šobrīd ne vienmēr uz pārtikas produktu iepakojumiem tiek atspoguļota informācija, kam tur jābūt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Piemēram, nav norādīta izcelsmes valsts, tikai tas, ka ražots Eiropas Savienībā, bet – kur tieši? Dažreiz var diskutēt par norādītajiem uzglabāšanas nosacījumiem, piemēram, “glabāt sausā un vēsā vietā”, jo katrs to izprot citādāk. Bieži ir uzrakstīts tik maziem burtiem, ka nemaz nevar salasīt vai nav norādīts pilns produkta sastāvs.
