Šoreiz rubrika “Gardēžiem” būs neierasta un ļoti veselīga, jo stāstīsim par pavasara vitamīniem, kas mums apkārt sastopami ik uz soļa un ar katru pavasara dienu – arvien vairāk. Pavasara vitamīnu pasaulē mūs ievedīs jaunanniete Valentīna Ļubimova, kura jau teju 30 gadus piekopj veselīgu dzīvesveidu un uzturā ik dienu lieto ļoti daudz zaļumu.
Pamana arī nezāles
Vedot pa savu dārzu, stāstot un rādot, kas tajā aug, Valentīna no katra auga noplēš pa lapiņai un tikai vēlāk atklāj, ka tiks gatavots zaļumu kefīrs! To nobaudīt bija iespēja arī man un jāatzīst – dzēriens ir ļoti specifisks, bet aromātisks un veselīgs. “Dzīvei jābūt krāsainai, nevis skumīgai!” smaidot saka Valentīna. Tas, ka uzturā viņa tik daudz sāka lietot zaļumus, bija dzīves nepieciešamība, jo pirms tam nepievērsa tam uzmanību. Viss mainījās pēc veselības problēmām un nokļūšanas Rīgā slimnīcā – tad sāka gan zaļumus daudz lietot, gan rītos vingrot. Daudzi ikdienā paiet garām gārsai, ceļmallapai, lauka atraitnītei, bet Valentīna to visu pamana un savāc gan tējai, gan lietošanai uzturā svaigus. “Protams, ēdot zaļumus, neuzņemsim tik daudz vielu, cik vajag mūsu organismam, bet tas ir vērtīgākais, ko varam no dabas paņemt, turklāt par brīvu!” V.Ļubimova piekrīt – tagad, kad veikalā viss ir nopērkams, cilvēks, pēc savas dabas slinks būdams, nemaz nepapūlas, lai salasītu un lietotu to, kas aug dabā. “Visas nezāles ir vērtīgas, tikai cilvēkiem ir maz informācijas par tām, tādēļ maz uzmanības tam velta un arī uzturā lieto reti,” viņa secina.
Trejkrāsu vijolīte mazina apetīti
Trejkrāsu vijolītes, ko citi dēvē arī par lauka atraitnītēm, V.Ļubimovai zied gan puķu dobē, gan uz lauka savā vaļā. Valentīna uzsver, ka tai ir ļoti daudz vērtīgu vielu. “Šis augs mazina apetīti. Ir cilvēki, kas ēd, ēd un nav sāta sajūtas – tad var lietot trejkrāsu vijolītes. Tās stiprina imūnsistēmu, palīdz pret klepu. Drīz jau ziedēs rasaskrēsliņš, kas ir ļoti laba zālīte sievietēm, jo palīdz ginekoloģisku saslimšanu ārstēšanai un profilaksei gan jaunām sievietēm, gan kundzēm gados,” viņa stāsta. Pagalmā goda vietā aug mežrozīšu krūms, turklāt lielogu. “Gribu pati pamēģināt pagatavot mežrozīšu sīrupu vai ievārījumu. Mežrozīšu augļi ir lielisks C vitamīna avots, bet visvairāk C vitamīna ir jaunajās, mazajās lapiņās – tās izkaltēju tējai. Daudziem nepatīk gārsa, jo tā ir nezāle ar plašu sakņu sistēmu, bet tajā pašā laikā tā sevī glabā daudz vērtīga, lieliski skalo sāļu nogulsnes no locītavām,” saka Valentīna. Dārzā vienā stūrītī goda vieta ierādīta arī skābenēm un nātrēm, kas ir bagātīgs dzelzs, magnija, kalcija un C vitamīna avots. Valentīna iesaka: ja ir kuņģa problēmas, ar skābenēm nevajag aizrauties, bet ar nātrēm jābūt uzmanīgiem tiem, kam pāri 60 gadiem, jo nātrēs esošās vielas arī recina asinis. Dārzā kuplo pastinaks. Valentīna rosina pastinaka jaunās, zaļās lapiņas pievienot salātiem. “Arī pastinaks no organisma skalo liekos sāļus. Kad skābēju kāpostus, pierīvēju pastinaka sakni, jo tas dod labāku garšu,” atklāj Valentīna.
Citronmelisa – enerģijai
Kā karalienes Valentīnas dārzā un arī ārpus tā aug piparmētras – vairāku šķirņu. Sastopama arī raudene, kas palīdz gremošanas traktam, kuņģa problēmu gadījumā, elpceļiem. “Citronmelisa līdz, ja saulē par ilgu esi uzturējies vai ir kādas sāpītes, kad arī dakteris nevar pateikt vainu. Ja cilvēkam savas veselības labā neko negribas darīt, tad vajag kādu laiku padzert citronmelisas tēju un uzreiz rodas vēlēšanās ar sevi sākt darboties,” stāsta Valentīna un sniedz pasmaržot citronmelisas aromātisko lapiņu. Dārzā netrūkst arī diļļu, pētersīļu, seleriju, no zemes jau spraucas laukā sīpolloki, aug arī vērmeles, māteres un daudz citu vērtīgu augu. Valentīnas māja atrodas upes malā, kur aug arī vīgriezes, pelašķi, ceļmallapas. “Agri, agri pavasarī, kad vēl ir sals, ļoti vērtīgi ir salasīt priežu un bērzu pumpurus, kas ir bagāti ar ēteriskajām eļļām un vitamīniem, īpaši daudz C vitamīna ir priežu pumpuros. Priežu pumpurus tējai jākaltē pēc iespējas vēsākā vietā, lai tie neatplaukst – tāpat kā kumelītes,” saka Valentīna. Citi salātos lieto arī pirmās pieneņu lapas, bet Valentīna ne, jo viņai tās tomēr šķiet par rūgtu, bet, ja aplej ar karstu ūdeni, zaudē savu vērtību. Viņa labāk ievāc pieneņu saknes, izkaltē, samaļ pulverītī un lieto – tās palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs, tām piemīt žulti dzenošas īpašības.
Garšīgais – ne vienmēr
labākais
Valentīna piekrīt – cilvēkam pie visām garšām ir jāpierod. “Ne vienmēr garšīgais ir arī labākais. Es apzinos, kas man ir vajadzīgs, un lietoju neatkarīgi no tā, ir vai nav garšīgs. Sīpollokus un dilles vienmēr pievienoju arī biezpienam, ko regulāri lietoju uzturā. Viss ir labs, kas dabā sastopams, bet no tā vien pārtikt nevar. Ja esi sakaltējis ārstniecības augu tējas, tad tās arī jālieto, turklāt kādu pusstundu pirms ēšanas. Tas cilvēku arī disciplinē pie ēšanas. Raksturam jābūt. Dievs ir teicis: “Es jau dodu gribēšanu un varēšanu.” Dažs to apzinās, dažs – ne,” atzīst Valentīna. Toties medikamentus viņa lieto tikai tad, kad ir akūta vajadzība. “Dievs devis cilvēkam visu, kas vajadzīgs, no dabas – mums tas ir jālieto un jāuztur sava veselība. Vērtīgās vielas, ko uzņem ar zaļumiem, nekad nepārdozēsi – uzmanīgiem jābūt gados vecākiem cilvēkiem, lai neuzņemtu par daudz dzelzs, un grūtniecēm, kuras, piemēram, nedrīkst daudz lietot raudeni. Tiesa, šodien ir maz cilvēku, kuri dzīvo saskaņā ar dabu. Agrāk cilvēkiem kopš bērnības tika mācīta dievbijība pret vecākiem, dabu, bet tagad tā ļoti pietrūkst,” saka Valentīna.
