Alūksnes un Apes novadu domes nolēmušas kļūt par galvotājām ar savu pašvaldību pamatbudžeta līdzekļiem, lai SIA “Alūksnes slimnīca” Valsts kasē ar tās noteiktajiem procentiem saņemtu ilgtermiņa aizņēmumu gandrīz miljons latu apmērā.
Tas nepieciešams Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta papildu darbu īstenošanai. Pašvaldības lūgs atļauju galvot par slimnīcas aizņēmumu atbilstoši katras pašvaldības kapitāla daļām SIA “Alūksnes slimnīca”: Alūksnes novadam – 81,92 % (717 012,53 lati), Apes novadam – 18,08 % (158 246,91 lats).
Ārkārtas sēde izbraukumā
875 259,44 latu aizņēmuma pamatsummas atmaksas termiņš slimnīcai būs no šā gada jūlija līdz 2032.gada jūnijam, plānotā procentu likme ir 2,083. Alūksnē 26.aprīlī domes sēdē vispirms “par” nobalsoja Alūksnes novada deputāti (atturējās Jānis Nīkrencis), pēc tam ārkārtas izbraukuma sēdē “par” nobalsoja 10 no 13 Apes novada deputātiem (nepiedalījās Ārija Ceļmillere, Vita Andersone un Zita Uzkliņģe). Sēdi kuplā skaitā apmeklēja arī Alūksnes slimnīcas valdes locekļi un ārsti. Savukārt Alūksnes novada finanšu komitejas aprīļa sēdē pēc plašām diskusijām vairums deputātu balsoja “pret” lēmuma projekta virzīšanu uz sēdi. Pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers skaidro – tas darīts, jo bijis daudz neskaidrību. “Ja kapitāldaļu turētājs – pašvaldība – galvo, tad aizņēmumu var saņemt ar mazāku procentu likmi. Radās jautājums, cik lielas šobrīd ir novada kopējās parādsaistības un, uzņemoties šīs, ko nākotnē vairs varēsim atļauties. Manuprāt, šoreiz slimnīcai pašai vajadzēja uzņemties kredītsaistības bez pašvaldības starpniecības. Izvērtējot papildus saņemto informāciju, jautājums pēc tam tomēr tika virzīts uz sēdi,” saka Dz.Adlers.
Publisko novecojušus datus
Veselības ministrija pagājušajā nedēļā sabiedrībā atkal radīja neizpratni par lokālo slimnīcu nākotni, publiskojot diskusiju materiālu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju plānam līdz 2018.gadam. Tajā pausts, ka Alūksnes, Preiļu, Jūrmalas un Krāslavas slimnīcas nākotnē varētu pildīt steidzamās medicīniskās palīdzības punktu un aprūpes slimnīcas funkcijas. SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa uzsver – šim apgalvojumam neizprotamu iemeslu dēļ par pamatu ņemti novecojuši 2010.gada dati, tāpēc par šo dokumentu vēl būs plašas diskusijas. “Kuldīgas slimnīca tomēr šobrīd tiek minēts kā izņēmums, kas saglabātu esošās funkcijas ģeogrāfisku apsvērumu dēļ, bet tādā pašā situācijā ir arī Alūksnes slimnīca. Ja no mūsu novadiem pacienti būtu jāved uz Balvu slimnīcu, tad no attālākās vietas būtu jāmēro 110 kilometri. Šāds attālums ir pretrunā ar ministrijas noteiktajiem kritērijiem. Situācija ir mainījusies arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, kas šobrīd slīgst parādos un ir reformējusi pakalpojumus iedzīvotājiem. Balvu slimnīcu šobrīd ir jau gandrīz pārņēmusi medikamentu firma. Protams, 2010.gadā tā nebija un šo apvienību pozicionēja kā veiksmes stāstu,” secina M.Kauliņa.
