Trapenes mežā nejauši tika atrasta reta sēne – toverīšu sarkosoma, ko Mikologu biedrība 2006.gadā pasludināja par gada sēni. Sēni atrada dabas pētnieki Valdis Pilāts un Anita Namatēva, kas Melnupes mežos meklēja pazīmes, kas liecinātu par lidvāveru klātbūtni šajā teritorijā.
“Neesam sēņu speciālisti, bet sapratām, ka šādas sēnes neesam redzējuši. Tāpēc tās nodevām Latvijas Dabas muzeja speciālistiem, kuri apstiprināja – tā patiesi ir reta sēne. Tas ir apmēram tāpat, kā ābelei noraut ābolu, jo šāda rīcība nekaitē ne ābelei, ne arī sēņotnei, kas paliek zem zemes. Lai arī tas nav mūsu lauciņš, biologiem vienmēr ir prieks atrast kaut ko retu dabā,” atzīst V.Pilāts.
Eiropā šī sēne atrasta 11 valstīs, kā arī Ziemeļamerikā. Latvijā tā sastopama reti, tāpēc ierakstīta Sarkanajā grāmatā. 2005.gada pavasarī toverīšu sarkosoma atrasta Valkas novada Vijciema pagastā netālu no Vijas ietekas Gaujā. Pēdējos gados šī sēne konstatēta arī Tukuma apkārtnes Putniņu mežā. Līdz šim tās bija vienīgās vietas, kur kopš pagājušā gadsimta sākuma atrasta toverīšu sarkosoma, bet tagad tām var pievienot vēl vienu – Melnupes krastus Trapenes mežos. Šīs sēnes aug agri pavasarī, kad kūst sniegs, retāk arī rudenī vecos, mitros skuju koku mežos. Tās nav ēdamas.
Diemžēl lidvāveres, kas pēdējo reizi 2000.gada sākumā tika konstatētas Balvu pusē Gruzdovas mežos, pagaidām nav atrastas. Ziemeļaustrumu Latvijā, arī Apes novadā, tās bija saglabājušās visilgāk. Tagad dabas pētnieks pieļauj, ka lidvāveres ir izzudušas. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados lidvāverēm bija izveidots mikroliegums Pededzes pagastā Zaicevas mežos Virguļicas krastos. “Nevar apgalvot, ka lidvāveru nav vairs nekur. Varbūt ir tāpat kā ar toverīšu sarkosomu – šķita, ka tās nav, bet pēkšņi atradās,” spriež V.Pilāts.
