Turpinot iztaujāt Alūksnes novada domes deputātus par solīto un paveikto, šoreiz uz sarunu aicinājām Ainaru Melderu (TB/LNNK). Viņš šajā sasaukumā ir viens no deputātiem ar lielāko politisko pieredzi un secina, ka vietējā politikā vajagot arī jaunas asinis, jo “vecie jau sāk gurt”.
A.Meldera devīze ir: nekad nepalikt pēdējam un ilgi nesēdēt uz vietas. “Es vienmēr sekošu līdzi lietu norisei, jo katram uz darbu jānāk ar domu darīt un izdarīt, ar entuziasmu,” viņš saka.
– Priekšvēlēšanu programmā tēvzemieši solīja panākt vienmērīgu novada attīstību, veicināt lauksaimniecisko ražošanu, risināt sociālos jautājumus, radīt darba vietas. Kas ir paveikts un ja nav – kāpēc?
– Man jau šķiet, ka solīto esam izpildījuši, izņemot to, ka Strautiņos un Bejā vēl nav izveidoti pakalpojumu centri. Šajā reformā esam apstājušies. Tajā pašā laikā Kalncempjos mums ir pat pagasta pārvalde. Saraksta biedri Aldis Līcis, Mārtiņš Augstkalnietis un Ēriks Mediss pietiekami labi strādā lauksaimniecībā pagastos, rada darba vietas. Pašvaldība jau nevar radīt darba vietas, bet vidi, lai uzņēmējam šeit būtu pievilcīga infrastruktūra, dot nodokļu atlaides. Saeimā tēvzemieši cenšas panākt, lai Latvijā izveidotu beznodokļu zonas ar nodokļa atvieglojumiem, kas veicinātu jaunu darba vietu radīšanu. Latgale ir palikusi tukša, mēs arī tādi paliekam, bet nodokļu atvieglojumi ir tam risinājums. Uzskatu, ka pierobežā degvielai vajadzētu maksāt lētāk nekā citur Latvijā – tas būtu atbalsts vietējiem uzņēmējiem, iedzīvotājiem, kā arī risinājums cīņā ar nelegālās degvielas pārvadātājiem. Valstī šie visi jautājumi pagaidām netiek risināti, jo Saeimā nav neviena deputāta “no šī gala”.
– Šobrīd daudz kritizējat domes vadību par neizdarībām, lai gan arī pats esat deputāts…
– Es nekritizēju, bet daudz ko iesaku, aicinu strādāt, tomēr bieži ir izjūta, ka tas ir kā tukšumā – tad pasaku publiski presē, lai pavērtē arī citi cilvēki no malas. Esam ievēlēti, lai strādātu, palīdzētu un kaut ko radītu iedzīvotājiem, nevis tikai nosēdētu šo laiku. Kādas mums ir māju fasādes pilsētā, vides reklāmas – iebrauc pilsētā un redzi lombarda zīmes pie mājām, bet runājam par tūrisma pilsētu! Novadā vajadzētu nekustamā īpašuma nodaļu, kas par šo visu tur rūpi, bet daudzi uzskata, ka to vajag Melderam, kurš bīda savu politiku. Tā kā dzīvoju blakus Alūksnes parkam, redzu, cik tas ir nesakopts – man par to sāp sirds. Mūsu pašvaldībā pietrūkst ilgtermiņa skatījuma, pozitīvās palīdzības, bet ir daudz kritikas. Man vēlētāji jautā, cik ilgi Alūksnē būs smilšu čupas gar ielu malām, ko vējš dzenā kā tuksnesī – man nav, ko atbildēt, un es jautāju domē. Ir cilvēki, kas uz ielas nāk klāt un saka: “Dari kaut ko!” Bet bez mums ar Ēriku Medisu domē ir vēl 13 deputāti, kuriem arī jāsāp sirdij par pilsētu. Atzīstami, ka Dzintars Adlers enerģiski strādā. Bet lai katrs vēlētājs vērtē deputātus! Mums domē ir tā: tas, ko saka Melders, ir slikti – tas nekas, ka pēc laika paši tomēr tā arī izdara. Man jau vienalga – galvenais, lai darbs padarīts. Esmu pieradis, ka Melders vienmēr visur pie vainas! Tiesa, pašvaldība ir izdarījusi arī daudz ko labu, bet atsevišķu nodaļu darbs šobrīd buksē.
– Novada domē esat sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumu komitejas vadītājs. Kas ir paveikts?
– Pirmajā gadā mums bija ļoti plašs sociālās palīdzības klāsts iedzīvotājiem. Tad sapratām, ka daļa iedzīvotāju tikai domā, kā vairāk saņemt pabalstus, nevis strādāt. Atsevišķi deputāti arī pārmeta, ka pabalstiem par daudz tērē līdzekļu. Samazināja, bet šogad atjaunojām veselības pabalstu, paplašinājām dzīvokļu rindu. Jau ilgāku laiku domājam, kā palīdzēt tiem novada iedzīvotājiem, kuriem šobrīd pēc spēkā esošiem noteikumiem nepienākas pašvaldības sociālā palīdzība, bet viņu ienākumu līmenis ir uz kritiskās robežas. Mūsu mērķis būtu laikus panākt to, lai viņi nesasniedz šo robežu. Tas ir ļoti grūts darbs, kur jāiesaistās arī sabiedriskajām organizācijām, kas savu dalībnieku loku pazīst ļoti labi. Vēl ir alkoholiķi, kas nodzer pabalstus, bet ģimenēs aug bērni. Pašvaldībai ir grūti tur ko mainīt, jo valsts to veicina, valstij nevajag izglītotu vēlētāju. Par to mums ir bijušas asas diskusijas ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli. Arī par to, ka demogrāfijas problēmas valstī neatrisinās bērnudārzi un audžuģimenes, kā šobrīd uzskata, bet ģimenes labklājība, darbs, finanses. Bērnudārzu rinda ir aktualitāte tikai lielajām pilsētām. Šobrīd valstī daudz kur ir grūti atrast kopsaucēju starp lielajām un mazajām pašvaldībām.
– Cilvēki jau smejas, cik ilgi pašvaldība spriež nojaukt/nenojaukt ēku Alūksnē, O.Vācieša ielā 9!
– Šis jautājums atspoguļo domes darba organizāciju, raudzīšanos ilgtermiņā.
– Kopš 2010.gada vasaras, pārfrāzējot deputāta Jāņa Nīkrenča teikto, jūs kā “niknais tips” pārstāvat Alūksnes novadu Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomē, nomainot “labestīgo kaķi Leopoldu” Aivaru Fominu… Kādas novada intereses esat aizstāvējis?
– Toreiz tas bija vairāk politisks solis, lai visu necentralizē vienā novadā, daudzu projektu virzība bija apstājusies. Konkrēti Alūksnes novadam “aiz borta” bija palicis Zaicevas ceļa asfaltēšanas projekts. Man nepatīk, ka gari runā – vajag operatīvi pieņemt lēmumus un darīt! Kad ir asāki jautājumi, ir svarīgi pateikt argumentēti lietas būtību – tādēļ arī tur esmu. Panācām, ka arī šim projektam būs Eiropas nauda. Visu cieņu Nikolajam Stepanovam, reģiona attīstības padomes priekšsēdētājam – viņš vienmēr ieklausās alūksniešu teiktajā. Panācām, ka autobusos atceļ iekāpšanas maksu un nenosaka izkāpšanas maksu, ka mūzikas un mākslas skolām tomēr ir iespēja saņemt vairāk valsts finansējuma, nekā ministrija sākotnēji bija iecerējusi. Bet, vērtējot kopumā, uzskatu, ka plānošanas reģioni kā struktūra valstī ir lieka un kā liela politiska spēle. Bija domāts, ka tiem nodos Eiropas fondu finansējuma sadali, bet tas nav īstenots.
– Pērn vasarā tikāt apstiprināts par koordinatoru Alūksnes Jaunās pils projektam un citos, kas saistīti ar pils un parka turpmāko attīstību. Kā sokas sadarbība ar Pavlovskas muzejrezervātu?
– Pils projektā bija ļoti daudz nepilnību, ne visas varēja vairs pagūt izlabot. Ļoti slikti, ka, rakstot projektu, Jaunā pils netika saskatīta kā vienots objekts – arī šobrīd to tā neuzlūko. Kļūdu labošana tagad maksā naudu, bet tās varēja jau laikus novērst. Reģionā gūts atbalsts, ka Alūksnes Jaunā pils ar parku ir nozīmīgs mūsu pilsētas un arī reģiona objekts, tādēļ reģions iestājas arī par otra Jaunās pils projekta virzību un atbalstu pārrobežu “Est-Lat–Rus” programmā, attīstot sadarbību ar Pavlovskas muzejrezervātu. Šis projekts prasa grūtu un intensīvu darbu, bet ir jau iesniegts vērtēšanai.
– Jūs apmeklējat arī komiteju sēdes Latvijas Pašvaldību savienībā…
– Katrs pašvaldības deputāts, kurš domē vada komiteju, var piedalīties tās pašas nozares komitejā Latvijas Pašvaldību savienībā. Esmu sociālajā komitejā un kopš pagājušā gada arī tehniskajā jeb tautsaimniecības komitejā. Ir jautājumi, kas Alūksnes novadam ir svarīgi – tur cenšos būt klāt, piemēram, par būvuzraudzību, atkritumu apsaimniekošanu. Mani tur sakostiem zobiem ņem pretī – es kā vienkāršs lauku zēns pasaku, ko domāju! Ir jautājumi, kur bijusi jēga braukt un aizstāvēt pašvaldības intereses, un ir tādi, kad jābrauc palīdzēt tautsaimniecības komisijas sēdēs arī uz Saeimu, kur ir arī manas partijas deputāti.
– Kāda ir jūsu versija, kādēļ tā ievilkušies Pils ielas rekonstrukcijas darbi?
– Tās ir muļķības, ka iekavējās, jo kādam netika samaksāta desmitā tiesa! Pils ielas skiču projekts bija nekvalitatīvs, jo tad valsts deva naudu, nevērtējot, kam. Šo projektu vajadzēja būtiski pārveidot, bet sanāca kā vienmēr. Alūksnē vajadzēja arī turpināt pēdējās pilsētas domes uzsākto virzību – katru gadu noasfaltēt vismaz vienu ielu.
– Pērn vasarā teicāt, ka dibināsiet sabiedrisko organizāciju, kas var pārtapt partijā. Cik interesentu tai jau ir?
– Ir savs atbalstītāju loks gan no mūsu partijas saraksta uz 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, gan daudzi citi. Ir jau zināms, ar kādu sarakstu kandidēsim vēlēšanās 2013.gadā. Jūnijā organizēsim pasākumu, kur nolems, tā būs sabiedriskā organizācija vai partija. Sniegsim arī atskaiti, ko tēvzemieši šajos gados novada domē paveikuši.
– Ko šobrīd darāt ārpus darba pašvaldībā?
– Tikpat kā neko – tas ir paņēmis visu manu laiku, patiesībā jau tā pārāk daudz. Ēku, kur atrodas arī veikals “Supernetto”, esmu pārdevis, šī nozare nebija mans aicinājums.
