Jau ar nākamo gadu Veselības ministrija ir iecerējusi ieviest veselības aprūpes nodokli. Tas nenozīmējot papildu nodokļu sloga audzēšanu, bet gan to, ka daļa iedzīvotāju ienākumu nodokļa veidā samaksātās naudas tiek novirzīta tieši medicīnai. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško norādīja, ka šāda sniedzamo pakalpojumu sasaiste ar nodokļu nomaksu garantētu iespēju godīgajiem maksātājiem saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, turklāt laikus. Tajā pašā laikā tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkiem, kuri nebūs samaksājuši nodokļus, netiks sniegta, piemēram, neatliekamā palīdzība.
– Ko paredz iecere veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu sasaistīt ar nomaksāto nodokļu apjomu?
– Jāteic, ka veselības nodokļa ieviešana Latvijā būtu nepieciešama vairāku iemeslu dēļ. Vispirms jau ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu apziņa, ka, samaksājot nodokli, viņš maksā naudu pats sev un tādējādi viņš kļūtu atbildīgs par nodokļu maksāšanu. Tāpat šeit runa ir par budžeta ilgtspēju. Pašreiz katru gadu tiek apstiprināts veselības aprūpes budžets, pieliekot vai nogriežot kādu noteiktu naudas summu. Ir svarīgi, lai būtu konkrēts aprēķins, mehānisms, piemēram, 5 % no iedzīvotāju ienākumu nodokļa veidā samaksātās naudas tiktu novirzīta tieši medicīnai. Tādējādi vairs nebūtu situācijas, kad tiek spriests, ka vispār jau šim mērķim vajadzētu atvēlēt 4,5 % no IKP, bet tik daudz nesanāk, tāpēc jādod mazāk un tad jādomā, kā rīkoties tālāk.
– Ar ko veselības aprūpes pakalpojumi tiem, kuri maksā nodokļus, atšķirsies no tiem, kuri tos nemaksā?
– Iedzīvotājiem, kuri kārtīgi maksā likumdošanā paredzētos nodokļus, noteikti vajadzētu uzlaboties saņemtā pakalpojuma kvalitātei, kā arī tiktu panākts lielāks finansējums veselības aprūpei kopumā – nauda tiktu iekasēta vairāk. Ja nepalielinātos pašu pakalpojumu klāsts, jau esošie pakalpojumi būtu pieejami ātrāk. Piemēram, uz noteiktu pakalpojumu rindā vairs nevajadzētu gaidīt divus, bet gan tikai vienu mēnesi. Protams, nav iespējams solīt, ka godīgajiem nodokļu maksātājiem dažādu pakalpojumu saņemšanai vairs vispār nevajadzēs stāvēt rindā – tāda situācija nav nekur pasaulē, un nedomāju, ka Latvija šajā jomā varētu būt kaut kas unikāls. Tāpat vērtējams būtu jautājums attiecībā uz to, kā nodokļu maksātājiem samazināt pacientu iemaksas ārstniecības iestādēs, jo ir skaidrs, ka pašreizējā iemaksa 9,50 latu apmērā ir pārāk augsts slieksnis. Runa varētu būt par to, ka tiem, kuri nodokļus nemaksās, šī maksa varētu palikt pašreizējā apmērā, bet nodokļu maksātājiem – samazināsies. Nekādā gadījumā nav pieļaujama situācija, ka maksātājiem tā paliktu pašreizējā līmenī, bet nemaksātājiem – augtu.
– Ar kādiem pakalpojumiem var rēķināties nodokļu nemaksātāji?
– Ar neatliekamo palīdzību gadījumos, kad situācija ir kritiska un pacients pats pie ārsta vairs nevar aiziet, kā arī veselības aprūpi noteiktām riska grupām – pacientiem ar psihiatriskām saslimšanām, onkoloģiskām kaitēm utt.
– Kādus pakalpojumus nemaksātāji nesaņems?
– Visdrīzāk nodokļu nemaksātāji par brīvu (par 1 latu – red.) vairs nesaņems ģimenes ārstu un dažādu speciālistu pakalpojumus, kā arī noteiktu kompensējamo medikamentu apjomu. Protams, tiem pacientiem, kuriem būs tā dēvētās smagās diagnozes, valsts turpinās kompensēt arī medikamentus. Savukārt tādus pakalpojumus kā dienas stacionārs un plānveida operācijas viņi nesaņems.
– Vērā tiks ņemts tikai fakts, vai cilvēks vispār ir maksājis nodokļus vai arī samaksātā summa?
– Svarīgi būs gan tas, ka nodokļi maksāti, gan arī tas, lai summa, atbilstoši pašreizējai iecerei, neatpaliktu no minimālās algas. Nevarēs būt tā, ka nodokļi tiks maksāti, piemēram, tikai no 100 latiem.
– Latvijā izplatīta ir prakse, kad nodokļi tiek maksāti no minimālās algas, bet aplokšņu algas veidā darba ņēmējs saņem ievērojami vairāk.
– Šādu algu saņēmējus mēs tā dēvētajā baltajā zonā neizvilksim – viņi tā arī paliks pelēkajā zonā. Ar šā veselības aprūpes nodokļa palīdzību mums ir cerības izvilkt baltajā zonā tos iedzīvotājus, kuri šobrīd nodokļus nemaksā vispār.
– Kad šāda veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēma varētu stāties spēkā – no nākamā gada?
– Tāds ir šābrīža mērķis. Tomēr ir jāņem vērā arī dažādi faktori, kuru rezultātā šīs ieceres realizācija nenotiek tik raiti, kā gribētos. Iespējams, ka šāda sistēma sāks darboties 2014. gadu, taču mūsu pašreizējais mērķis ir to iedzīvināt jau ar nākamo gadu.
– Kādi ir būtiskākie šķēršļi šajā jomā?
– Viens no tiem ir šā nodokļa apjoms, otrs – skaidrs, ka jāiet uz Saeimu vai nu grozīt Ārstniecības likumu, vai arī izdodot pilnīgi jaunu likumu par veselības aprūpes finansēšanu, kurā tiktu skaidri pateikts, ko saņem iedzīvotāji, kuri būs samaksājuši nodokli, un ko nesaņems tie, kuri to nebūs samaksājuši. Likumā ir jāuzskaita arī tās iedzīvotāju grupas, kuras apdrošinās valsts.
– Kuras tās ir?
– Bērni, nestrādājošie pensionāri, sievietes bērna kopšanas atvaļinājumā, sievietes, kuras gaida bērnu. Šobrīd vēl nav skaidrs, kā šajā jomā rīkoties attiecībā uz strādājošajiem pensionāriem.
– Kāda būs valsts attieksme pret bezdarbniekiem?
– Pašreiz ir iecerēts, ka valsts varētu apdrošināt bezdarbniekus deviņus mēnešus – visu to laiku, kamēr viņi saņem pabalstu.
– Tātad deviņu mēnešu laikā bezdarbniekiem ir pienākums atrast darbu?
– Principā jā. Vai arī pašiem maksāt par noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.
– Vai nebaida iespēja, ka tie iedzīvotāji, kuriem atbilstoši jaunajai sistēmai vairs nepienāksies noteikts veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, varētu vērsties Satversmes tiesā?
– Protams, šāds lēmums radīs sociālo spriedzi! Vismaz tā sākotnējā iedzīvināšanas stadijā tas noteikti notiks. Tajā pašā laikā godīgi strādājošās sabiedrības attieksme pret šādu iespējamo lēmumu ir ļoti pozitīva. Cilvēki, kuri strādā un maksā nodokļus, šādu iespēju atbalsta. Taču, protams, es apzinos, ka būs cilvēki, kas teiks – es te dzīvoju un tātad man pienākas visi iespējamie pakalpojumi.
Ļoti arī gribētos cerēt, ka šāda veselības nodokļa ieviešana mazinās nelegālo maksājumu īpatsvaru ārstniecības iestādēs. Ja cilvēks būs samaksājis nodokli, proti, viņš zinās, ka 5 % no samaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa ir novirzīti veselības aprūpei, viņš sapratīs, ka veselība reāli kaut ko maksā, un vēlme nelegāli dot naudu ārstam mazināsies.
– Nereti nodokļu maksātāji izvēlas oficiāli maksāt par kādu noteiktu pakalpojumu, jo zina, ka samaksājot saņems to salīdzinoši agrāk, nekā gaidot rindā uz valsts apmaksātu tādu pašu pakalpojumu. Vai ir cerības izskaust arī šo parādību?
– Nē, jo šī problēma nav saistīta ar nodokļu nomaksu, bet gan ar finansējumu nozarei kopumā. Ja šāda nodokļa iezīmēšana palielinās finansējuma apjomu nozarei, mēs varam uz to iet, bet ir skaidrs – jebkurā gadījumā nebūs tā, ka ikvienu pakalpojumu varēs saņemt jau nākamajā dienā. Ja no pusgada šis gaidīšanas laiks samazināsies līdz pāris mēnešiem, tas jau būs nopietns sasniegums.
– Vai šāda nodokļa iezīmēšana varētu novērst situāciju, kāda ir jau ilgu laiku, kad aptuveni gada vidū tieši Veselības ministrija prasa palielināt nozarei paredzēto finansējuma apjomu?
– Tas, ka nozarei visu laiku trūkst naudas, ir vairāk nekā skaidrs, jo mums ir milzīgs pakalpojumu grozs, bet piešķirtā finansējuma apjoms ir tikai 70 % apmērā no nepieciešamā – tāpēc arī naudas vienmēr trūkst. Veselības nodokļa ieviešana šo problēmu varētu mazināt, ja izdotos vienoties, ka pakalpojumu grozs tiek samazināts tiem, kuri nav apdrošināti. Taču diez vai mēs varam runāt par to, ka valstij vairs vispār nevajadzēs dotēs veselības aprūpi.
