Pagājusī ziema bija untumaina – teju divus mēnešus silta un bez sniega. Tad pēkšņi bija sals un sasniga, turklāt Alūksnes pusē sniega sega bija sevišķi bieza un turējās ilgi.
Tūlīt pēc sniega nokušanas ziemāju lauki izskatījās pelēcīgi, bet nu pamazām sējumi sāk atdzīvoties.
“Cik esmu skatījies apkārtnē, ziemāji ir pārziemojuši apmierinoši. Tukšu lauku nav. Kad zeme būs apžuvusi, jādod slāpekļa virsmēslojums. Kad māllēpenes sāk ziedēt, var būt droši, ka augsne ir sasilusi vismaz līdz plus 5 grādiem. Tas nozīmē, ka augu veģetācija ir atjaunojusies. Nākamajā nedēļā sola siltu laiku, tāpēc acīmredzot varēs dot virsmēslojumu. Šonedēļ pēc lietus tas nebūtu iespējams,” spriež Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes nodaļas lauku attīstības speciālists Nikolajs Irtiševs.
Viņš uzsver, ka katrā vietā situācija var būt atšķirīga. Ziemāju laukos mežu ielokā var redzēt sniega pelējumu, turpretim atklātās vietās sniegs nokūst ātrāk. ”Katrs lauks tāpat kā cilvēks ir jāvērtē atsevišķi. To nevar izdarīt, kabinetā sēžot, bet ir jāiet dabā,” atzīst N.Irtiševs. Ar sniega pelējumu ziemāji inficējas, ja sniegs uzkrīt uz nesasalušas zemes, augiem trūkst skābeklis un novērojama izsušana, kas veicina pelējuma sēnīšu attīstību. Slāpekļa virsmēslojums stimulē ziemāju strauju ataugšanu.
