Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecība “Sprogas” ar 20 gadu pieredzi ir starp vadošajiem dārzkopības uzņēmumiem Latvijā, kas audzē vasaras puķu, augļu koku un ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādus. “Man šķiet, ka šajos gados vajadzēja vairāk izdarīt. Taču tas ir iespējams, ja pietiek naudas un iespējams sabalansēt vajadzības. Viss ir ieguldīts saimniecībā, bet dzīvojamās mājas celšanai un citām sadzīves vajadzībām pietrūkst,” atzīst saimniecības īpašnieks Ivars Tīcs.
No nulles līdz intensīvai
saimniekošanai
Pēc dārzkopības tehnikuma beigšanas I.Tīcs sāka saimniekot no vectēva mantotajā zemē. 1992.gadā tika reģistrēta saimniecība, bet dārzkopība tajā ir attīstīta pēdējos 10–12 gadus. “Saimniekošanu sāku no nulles, pilnīgi bez kādiem līdzekļiem. Bija ne pārāk auglīga zeme paugurainā apvidū. Atceros, kā gāju uz banku pēc pirmā kredīta – 1200 latiem, bet tur uz mani skatījās ar šaubām, vai var dot,” stāsta I.Tīcs. Tagad viņš secina, ka sākotnēji attīstībai tika izraudzīts nepareizs virziens. Iegādājās zāģēšanas iekārtu, lai varētu sagatavot kokmateriālus – dzelzceļa gulšņus. Tomēr pamazām I.Tīcs saprata, ka jāizmanto dārzkopja zināšanas. Viņš izveidoja kokaudzētavu, kur tika uzacoti pirmie 1000 augļu koki. Deviņdesmito gadu vidū tika būvētas pirmās siltumnīcas, kur Alūksnes tirgum audzēja vasaras puķes. “Toreiz daudzi vēl nezināja, kas ir petūnijas. Vajadzēja stāstīt un skaidrot, kur šīs puķes stādīt. Bijām vieni no pirmajiem, kas petūnijas piedāvāja,” atceras dārzkopis.
Ar pašreizējo pieredzi viņš daudz ko būtu darījis pilnīgi citādi. “Sprogās” aktīvs un intensīvs darbs rit kopš 2000.gada, kad jau bija iegādāta traktortehnika un tika sastādīti lielie augļu dārzi. Turklāt bija atrasti attīstības virzieni, kuros turpina strādāt. “Pamatdarbība ir augļu koku un puķu stādu audzēšana, ko papildina dekoratīvie stādi. Dekoratīvo stādu audzēšanā vajadzīga specializācija. Vairāk pievēršamies tūju audzēšanai, pēc kurām dzīvžogiem ir liels pieprasījums. Tiek piedāvāti arī dekoratīvie koki ar augststumbru potējumu – lapegles, gobas un bērzi ar nokareniem zariem, kādus nepiedāvā citas stādaudzētavas,” stāsta I.Tīcs.
Atraitnītēm patīk vēsums
Sākumā pēc puķēm nebija liels pieprasījums, bet nebija arī konkurences, sevišķi Alūksnes apkārtnē. Tagad “Sprogu” vasaras puķes atpazīst visā Latvijā. “Ir izveidojusies laba sadarbība ar lielākajām apzaļumošanas firmām, kas dobēs pie Rīgas lielveikaliem “Spice”, “Mols”, “Origo” un “Alfa” stāda mūsu puķes jau vairākus gadus,” salīdzina I.Tīcs. Zemplēves 3600 kvadrātmetru platībās audzē apmēram 50 dažādu puķu stādus, taču sevišķi daudz – atraitnītes. Pavasarī tās var stādīt dobēs agrāk par visām citām. Salā vai salnā var ciest ziedi, bet stāds neiet bojā. “Tagad droši var stādīt, jo atraitnītēm tieši ir vajadzīgs pavasara vēsums. Vasaras vidū tās ir jānomaina ar citām vasaras puķēm. Šopavasar pirmās kravas ar atraitnītēm uz Rīgu tika aizvestas jau martā. Mūsu puķes tika izmantotas arī akcijā “Bedres zied”,” stāsta dārzkopis. Katru gadu “Sprogas” piedalās lielākajos stādu tirgos un parādēs. “Maija sākumā stādu parāde būs Siguldā. Mums jau zvana un jautā, vai tur būsim un ko piedāvāsim,” informē I.Tīcs. Viņš secina, ka pavasarī cilvēki vienmēr ir aktīvāki nekā vēlāk, jo katrā latvietī ir stādīšanas prieks. Drīz atraitnītes tiks iestādītas dobē pie Pilssalas tilta Alūksnē. Kopš pērnā gada tā ir dāvana pilsētai.
Vieta ir trumpis
Saimniecībā attīstīta ir augļkopība, ko sevišķi novērtē Vidzemes un Latgales reģionos. Alūksne atrodas valsts ziemeļos, kur ir aukstākās ziemas, tāpēc daudzi priekšroku dod te audzētajiem stādiem, kas ir sala izturīgāki. “Arvien vairāk saprotu, ka tas ir trumpis. Tāpēc ir labi, ka par spīti skarbajam klimatam, prāvajam attālumam no galvaspilsētas un citām lielākām pilsētām, izšķīros palikt un apsaimniekot vectēva zemi,” atzīst augļkopis. Turklāt tuvu ir Igaunija, kuras tirgū “Sprogas” ir jau zināmas. “Mīnuss ir tas, ka šurp nebrauc klienti. Bet esam iemācījušies stādus pievest viņiem klāt,” saka I.Tīcs. Igaunijā viņš ir bieži, tāpēc zina, ka ziemeļu kaimiņi nereti ironiski vērtē Latvijas valdības nodokļu politiku un attieksmi pret uzņēmējiem. “Kāpēc Polijas zemnieki var mūs apsteigt? Tur lauksaimniecības produkcijai ir ļoti mazs pievienotās vērtības nodoklis. Bet mēs cīnāmies, lai varētu noturēties. Man ir daudz paziņu, kuri beiguši savu biznesu un aizbraukuši uz ārzemēm vai reģistrējuši uzņēmumu Igaunijā. Arī es domāju, ka transportu vai tehniku varētu reģistrēt kaimiņvalstī, taču uzņēmumu būtu grūti pārcelt. Atliek ķepuroties tepat,” spriež I.Tīcs. Tiesa, nav viegli konkurēt ar tādu audzētavu kā “Pūre”, kura ir pazīstama daudz ilgāk. Taču ar laiku “Sprogas” varētu būt tikpat atpazīstamas gan ar kvalitāti, gan ar sortimentu un apjomu. Tiek audzētu ābeļu, bumbieru, ķiršu, upeņu un zemeņu stādi, kā arī pārdoti augļi un zemenes. “Ir jāsasniedz pietiekami liels apjoms, lai par piedāvājumu būtu interese vairumtirgotājiem. Nereti mazu apjomu ir grūtāk iztirgot nekā lielu,” norāda I.Tīcs.
Mācās no savām kļūdām
Pēdējo gadu aukstajās ziemās, kad temperatūra noslīdēja līdz mīnus 30 grādiem, arī “Sprogu” augļu dārzi ir cietuši. Pieredze liek secināt, ka ķiršu stādīšana ir cietusi neveiksmi, taču ir plūmes un citi augļu koki, ko var audzēt bez liela riska. Saimniecībai ir lielākais plūmju dārzs Latvijā – 14,5 hektāri. “Ar plūmju šķirni ‘Komēta’ esam atpazīstami ne tikai Latvijā. Tā labi pārcieš salu, bet ir jūtīga pret temperatūras svārstībām. Mums ir mazāk atkušņu, tāpēc šīs plūmes te jūtas pat labāk nekā Kurzemē,” salīdzina augļkopis. “Sprogās” audzē apmēram 10 saldo ķiršu šķirnes, starp kurām ir arī tādas, kuras iesaka vietējiem pircējiem. “Bargās ziemas daudz ko sakārtoja, jo pirms tām tika audzētas arī kultūras, kuras mūsu klimatam nemaz nav piemērotas. Taču pietiek ar vienu aukstu ziemu, lai viss prieks būtu vējā. Tāpēc nevajag aizrauties ar aprikožu vai persiku audzēšanu, jo arī Kurzemē šo augļu normāla raža būs reizi piecos gados,” secina I.Tīcs. Dārzkopība ir pakļauta laika apstākļiem, tāpēc ir jārēķinās arī ar zaudējumiem..
Piedāvā jaunu plūmju šķirni
Tagad tiek stādīta jauna augļu koku kolekcija, lai šķirņu sortiments būtu atšķirīgs no citām stādaudzētavām. Tajā būs igauņu šķirnes, kādu nav citās Latvijas audzētavās. “Pie mums tika veikts Dobelē selekcionēto plūmju šķirņu izmēģinājums. Tagad žurnālos var lasīt par ‘Sonoru’, ‘Adeli’, ‘Anci’, tāpēc par tām jau interesējas pircēji tirgos. Mums ar Dobeles selekcijas staciju ir noslēgts līgums par autortiesībām šīs šķirnes pavairot,” lepojas I.Tīcs. Viņš sajūsminās par šķirni ‘Ance’, kura aukstajās ziemās ne tikai neapsala, bet pēc tām deva bagātīgu plūmju ražu. Šīs šķirnes plūmes ir dzeltenas, pēc izskata līdzīgas oluplūmēm, bet ienākas agrāk un dod lielāku ražu. “Rudenī piedāvāsim ‘Ances’ stādus lielā vairumā. ‘Sonora’ un ‘Adele” ir mazāk izturīgas pret salu, taču īsti bargas ziemas nav bieži. Tās vēl pārbaudīsim,” vērtē I.Tīcs. Viņam izveidojusies laba sadarbība ar igauņu stādu audzētājiem, kuri daudzās lietās ir apsteiguši kaimiņus. Tur jau sen augļu koku stādus pārdod podos un glabā pagrabos. Arī “Sprogās” ir iecere būvēt pagrabu, ar projektu piesaistot finansējumu.
