Par to, ka dzīvokļu fonds Latvijā ir novecojis, trauksme celta jau gadiem. Speciālisti sen jau brīdināja, ka problēmas samilzīs un ka valstij noteikti jāiesaistās, nedrīkst visu atstāt privātās iniciatīvas rokās. “Alūksnes un Malienas Ziņu” publikācijā “Pašvaldības dzīvokļi – novecojuši, privātie – dārgi” vēstījām par īres mājokļu ierobežoto pieejamību Alūksnes novadā – vai un ko piedāvā privātais sektors, kā šo jautājumu risina vai plāno risināt pašvaldība. Alūksnes novada pašvaldībai šobrīd ir noslēgts pilnvarojuma līgums par zemas īres māju būvēšanu, tā iesaistījusies arī Publiskās un privātās partnerības programmā, plānojot izbūvēt vismaz 48 īres dzīvokļus.

Raksta turpinājumā projektā “Sarežģītā Latvija” sadarbībā ar “Latvijas Avīzi” un citiem reģionālajiem laikrakstiem lasītājiem piedāvājam ieskatu, kāda situācija ar īres mājokļiem ir citviet Latvijā un kā sokas ar valsts atbalsta programmu. To apkopojis “Latvijas Avīzes” žurnālists Artis Drēziņš.

Noveco visur Eiropā

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders intervijā “Latvijas Avīzei” apstiprina: tēze, ka dzīvojamais fonds noveco, neesot jauna. Visur Eiropā tas novecojot. Latvijas atšķirība no Rietumeiropas ir tā, ka pagājušā gadsimta 90. gados un vēl dažus gadus pēc gadsimta mijas nekas daudz nav ticis būvēts, bet visādi citādi dzīvojamais fonds esot salīdzināms.

“Latvijā no 2003. gada sāka aktivizēties privātais sektors, arī reģionos, pašvaldības no valsts saņēma atbalstu sociālo mājokļu atjaunošanai. Līdz ar ekonomisko krīzi 2008. gadā aktivitātes gan privātajā, gan valsts sektorā apsīka. Tikai ap 2015. gadu atjaunojās politiskas diskusijas, ka valstij nepieciešams atbalstīt mājokļu būvniecību. Vispirms atjaunoja Mājokļu garantiju programmu: valsts privātpersonām mājokļu iegādei garantēja pirmo iemaksu bankām. Šo programmu attiecināja arī uz reģioniem, taču tā tos īsti nesasniedza. Tādēļ šogad valsts akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” sāk hipotekāro kreditēšanu reģionos privātpersonām dzīvokļu iegādei un privātmāju būvniecībai. 2018. – 2019. gadā saprata, ka jāattīsta arī īres tirgus. Ir valstis, piemēram, Vācija, kur noteikti īres griesti. Latvijā tas nestrādātu. Tāpēc mēs izvēlējāmies liberālu ceļu privātajiem investoriem nenoteikt nekādus griestus dzīvokļu izīrēšanai, bet paralēli attīstīt subsidēto īres tirgu, radot tam atbalsta programmu, kas paredz atbalstīt pašvaldības daudzdzīvokļu zemas īres namu būvniecībā. Šī programma paredz ierobežot īres maksu par labas kvalitātes mājokli. Uz Rīgu un Pierīgu šī programma neattiecas, jo tur tirgus nepilnību nav,” stāsta M. Auders.

Vienlaikus, saprotot, ka pašvaldībām nav viegli ar resursiem, izveidota programma sociālo dzīvokļu namu būvniecības un atjaunošanas atbalstam. Tādā veidā tiek atbalstītas visas sabiedrības grupas: no mazāk aizsargātiem līdz vidusslānim. Tie, kam naudas pietiekami, protams, pērk, ko grib un piedāvā tirgus.

Valmierā uz dzīvokļiem konkurence

Katrs Latvijas novads un pilsēta ir atšķirīga, tādēļ nebūs vienas formulas, kas der visām apdzīvotām vietām. Kā raksta laikraksts “Staburags” – kamēr Aizkraukles novadā daudzdzīvokļu īres nami ir tikai sarunu temats, Valmiera veiksmīgi realizējusi vairākus projektus. Tāpēc “Staburags” interesējies par Valmieras pieredzi, par kuru stāsta novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste. Pirmos divus daudzdzīvokļu īres namus ar nelielas kvadratūras dzīvokļiem 100 % īstenojusi pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”. Tos – ar 150 dzīvokļiem – Valmierā ekspluatācijā nodeva 2018. gadā. 2021. un 2022. gadā straujā būvniecības izmaksu kāpuma dēļ attīstīt nākamos daudzdzīvokļu īres namu projektus Valmierā ar zemu īres maksu vairs nebijis iespējams. Šādos apstākļos nākamos zemas cenas mājokļus būs iespējams realizēt tikai ar valsts vai Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Tiklīdz tika izstrādāta un izsludināta Ekonomikas ministrijas atbalsta programma zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, SIA “Valmieras namsaimnieks” tajā piedalījās. Valmierā šobrīd būvē divus tādus namus, kuros kopumā būs pieejami 120 dzīvokļi. Jau ir 175 pieteikumi.

Vai īres maksa valmieriešiem šajos namos ir pieņemama? “Īres maksa kopā ar SIA “Valmieras namsaimnieks” pārvaldīšanas maksu, nekustamā īpašuma nodokli, apdrošināšanu un uzkrājumu plānota aptuveni 6 eiro par kvadrātmetru. Īres maksa var tikt pārskatīta reizi gadā saskaņā ar gada vidējo valsts inflācijas līmeni. Tāpat īrniekam būs jāiemaksā drošības nauda divu mēnešu īres maksas apmērā, maksa par esošo un nākamo mēnesi, kā arī jāveic maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem,” stāsta E. Stērste.

Bauskā piesakoties kūtri

Tajā pašā laikā, kā raksta laikraksts “Bauskas Dzīve”, topošai zemas īres maksas dzīvokļu ēkai Bauskā piekrišana esot maza, tas bremzējot ideju celt vēl, tostarp novadā ārpus Bauskas. “Par nākotnes plāniem – ir gribētāji. Arī tas pats būvnieks vēlētos celt vēl vienu māju, bet līdz konkrētam datumam visi dzīvokļi ir jāizīrē, tikai tad atjaunos kvotu. Ir noskatīts zemesgabals Iecavā, kur varētu tapt jauna māja. Iecavā pieprasījums varētu būt mazliet lielāks nekā Bauskā. Pilnvarojuma līgums arī ir noslēgts, bet nevar iet tālāk, kamēr nav izīrēti jau uzceltie dzīvokļi. Arī olu ražotāja “Balticovo” Iecavā iegādājusies pamestu ēku un plāno būvēt dzīvojamo māju, citādi nevar nodrošināt vajadzīgo darbinieku skaitu, ņemot vērā paplašināšanās apjomu,” situāciju skaidro Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.

Kā liecina portālā “ss.lv” atrodamā informācija, īres dzīvokļu pieprasījums Bauskā nav liels, bet piedāvājums ir vēl mazāks – uz pieciem, kas vēlas īrēt, ir divi piedāvājumi dzīvokļus izīrēt par vidējo maksājumu apmēram 4,5 eiro par kvadrātmetru. Tomēr, ja ņem vērā, ka jaunā īres ēka būs energoefektīva ar ļoti zemiem maksājumiem par siltumu, pilnīgi iespējams, ka kopējās izmaksas būs līdzīgas.

Smiltene izmantos visas iespējas

Arī Smiltenes novada mājokļu pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. To apzinās arī Smiltenes novada pašvaldības dome, kuras vadības izvirzītajos rīcības mērķos mājokļu pieejamība ir absolūta prioritāte. To sarunā ar laikrakstu “Ziemeļlatvija” uzsvēris Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis.

“Pašvaldība izmantos pilnīgi visas iespējas, kādas mums ir, lai risinātu dzīvojamās platības jautājumu. Visā novadā, it īpaši Apē, Raunā un Smiltenē, apzinām īpašumus, kuri ir bez īpašnieka, un, ja tur kaut kas būs no potenciālā dzīvojamā fonda, uzsāksim procesu, lai iegūtu pašvaldības īpašumā un pēc tam piedāvātu izsolē. Mājokļu pieejamība ir ļoti svarīga, jo Smiltenes novadam ir ekonomiskā vilkme, – varam piesaistīt cilvēkus, jo šeit ir vajadzīgi darbinieki. Visiem novadiem nav tādu priekšrocību, jo ir novadi, kuros ir lielāks bezdarbs,” uzsver E. Labanovskis.

Vēlākais, līdz nākamā gada 31. augustam Smiltenē ar “Altum” palīdzību būs par vienu zemas īres daudzdzīvokļu māju vairāk. Uz jaunajiem dzīvokļiem jau stāv rindā. Pavisam perspektīvā plānota vieta pieciem šādiem namiem. Šis ir jau otrais īres daudzdzīvokļu mājokļu projekts Smiltenē, kuru īsteno novada pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Smiltenes NKUP”. Pirmais ir 24 dzīvokļu nams. Smiltenes novada pašvaldība jau veikusi iestrādes, lai būtu vēl viena daudzdzīvokļu māja ar 40 īres dzīvokļiem, un to īrē ierobežojumu nebūs. Īres maksa atbilstu tirgus cenai. Pieteikties varētu ikviens interesents.

Jēkabpilī vēl taustās

“Reālā rindas daļa pēc primārās palīdzības nav liela. Ja patiesi ir bijusi reāla vajadzība saņemt dzīvokli, parasti kādu trīs mēnešu laikā no piedāvātajiem to arī izvēlas. Tomēr rindā esošie vairāk ir tie, kuri vēlas uzlabot savu situāciju, grib labāku dzīvokli labākā rajonā un pilsētā. Un šādai uzlabojuma procedūrai mēs šobrīd neesam gatavi,” laikrakstam “Brīvā Daugava” atzīst Jēkabpils novada pašvaldības nekustamo īpašumu speciālists Ainars Vasilis.

Jēkabpils novads un vēl astoņas pašvaldības ir iekļauti VAS “Valsts nekustamie īpašumi” atbalsta programmā, ko īstenos sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. Programmas attīstītājs finansēs projekta īstenošanu, bet pašvaldībai būs jāiesaistās īres maksas segšanā. Mājas plānots uzcelt līdz 2030. gadam, un tie varētu būt 140 dzīvokļi. Aplēsts, ka jaunajos namos īres maksa varētu būt 12 eiro kvadrātmetrā. Bet secināts, ka Jēkabpils novada iedzīvotāju maksātspēja ir 4,2 eiro par kvadrātmetru, tātad starpība – 7,8 eiro – būs jāpiemaksā valstij un pašvaldībai. Dzīvokļi pēc divdesmit pieciem gadiem pilnībā pāries pašvaldības īpašumā. Tad pašvaldībai būs rīcības brīvība ļaut tos izpirkt, pārdot izsolē vai izīrēt.

Vaicāts, kāpēc Jēkabpils pilsētas pašvaldība ne agrāk, ne tagad neiesaistījās mazcenas īres dzīvokļu celtniecībā, jo kvalitatīvu dzīvokļu trūkums bija jūtams arī agrāk, A. Vasilis atbild, ka citur, piemēram, Valmierā, kas aktīvi būvē šādus namus, ir cita ekonomiskā situācija. “Cilvēki pie mums nebūtu finansiāli spējīgi īrēt šos dzīvokļus,” saka A. Vasilis.

Vēl viens variants ir privāta daudzdzīvokļu namu būvniecība. Jēkabpilī tādu piemēru līdz šim nav bijis, bet nu ir pirmā bezdelīga – SIA “Grinig” plāno būvēt piecas piecstāvu mājas. “Šobrīd mēs Jēkabpilī vēl esam tikai pašā sākumā pie dzīvokļu tirgus izveides. Mēs vēl īsti nevaram pateikt, ka Jēkabpilī ir dzīvokļu tirgus. Vēl jau jāņem vērā arī tas, ka par tādu cenu – ap 30 000 vai 40 000 eiro, ko šobrīd prasa par labi izremontētu trīsistabu dzīvokli, – jau gandrīz var uzbūvēt nelielu kotedžu,” saka A. Vasilis. Jēkabpils novada pašvaldībai ir 107 brīvi dzīvokļi, no kuriem 77 atrodas lauku teritorijā, bet Jēkabpilī lielākā daļa rajonā ar ne to labāko slavu. Rindā esot 218 mājsaimniecības.

Sapnis par mazu mājiņu

Varbūt patiešām: īres dzīvokļu vietā īres mājiņu? Fantastika, pasaka? Kurš normāls latvietis tad negribēs savu mājiņu? Pirms pāris gadiem politiķis Imants Parādnieks bija veicis izpēti par iespēju valstij atbalstīt īres māju būvniecību, un ierēdņi šādu iespēju vērtējuši.

Piemēram, Aizkraukles novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniekam attīstības jautājumos Dainim Vingrim ir ideja nevis attīstīt daudzdzīvokļu māju būvniecību, bet gan atbalstīt moduļu māju celtniecību. “Pašvaldība uz sev piederošas zemes, lai kur tā atrastos – Mazzalvē, Vietalvā, Koknesē vai Aizkraukles pagastā –, sakārto ceļu un ierīko nepieciešamās komunikācijas: kanalizāciju, ūdensvadu, elektrību un visu pārējo, kas ir pašvaldības pārziņā. Šādu zemi ar izbūvētām komunikācijām varētu piedāvāt nomai jaunajiem speciālistiem vai ģimenēm. Nomnieks varētu ņemt kredītu un uz šīs zemes uzstādīt moduļu māju. Ar “Altum” programmas atbalstu māju desmit gadu laikā varētu izpirkt. Ja nākotnē rodas vēlme paplašināt īpašumu, iespējams pievienot papildu moduļus. Tā būtu laba alternatīva padomju laikā izplatītajai daudzdzīvokļu māju būvniecībai, kas mūsdienās izmaksā ļoti dārgi. Piedevām lauku teritorijās sava māja ir aktuālāks variants,” ideju, kā vienlaikus varētu risināt mājokļu trūkumu un piesaistīt jaunus iedzīvotājus novadam, skaidro D. Vingris. Perspektīvā iedzīvotāji varētu arī izpirkt pašvaldības zemi, uz kuras atrodas viņu māja.

Ko vēl darīt?

Kādu vēl atbalstu pašvaldības varētu saņemt no valsts? “Atbalsts jau tā ir pietiekami liels. Bet ir lietas, ko vēl varētu izdarīt, piemēram, atļaut privātajam attīstītājam būvēt zemas īres dzīvokļu mājas uz pašvaldībai piederošas zemes. Pašlaik to nedrīkst darīt, bet tiek strādāts pie likuma grozījumiem. Tas atļautu samazināt īres maksu,” intervijā “Latvijas Avīzei” saka Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

Izdevīgāk pirkt nekā īrēt?

Mājokļa iegāde ir ekonomiski izdevīgāka par mājokļa īrēšanu – tā uzskata 68 % Latvijas iedzīvotāju. Bet 36 % no aptaujātajiem vienlaikus atzīst, ka savu īpašumu ne visi var atļauties. Šādi dati iegūti būvkompānijas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA “YIT Latvija” aptaujā šā gada februārī, ko veikusi pētījumu kompānija “Norstat Latvija”. “Šogad Somijā veiktajā “YIT” pētījumā ir noskaidrots, ka līdz pat 42 % respondentu mājokļa īpašumtiesības uzskata par ekonomiski izdevīgāku izvēli, salīdzinot ar dzīvesvietas īrēšanu. Savukārt 29 % dod priekšroku īrei finanšu apsvērumu dēļ. Situācija ir līdzīga kā Latvijā, kur vairāk nekā trešdaļa uzskata, ka ne visi var atļauties iegādāties mājokli. Tāpat kā Latvijā, arī Somijā lielākas atšķirības novērojamas iedzīvotāju vidū dažādos vecuma posmos, piemēram, daudzi jaunāka gadagājuma iedzīvotāji rūpīgi apsver, vai viņiem izdevīgāka būtu mājokļa iegāde vai īre. Somijā aptuveni trešdaļa jaunāko respondentu, kuri šobrīd dzīvo īrētā mājoklī, labprāt iegādātos savu mājokli,” pauž SIA “YIT Latvija” valdes loceklis Andris Božē. Viņš arī pauž uzskatu, ka vēl pirms gada, laikā, kad “Euribor” likmes bija visaugstākajā līmenī, dzīvokļa īre bija finansiāli izdevīgāks risinājums, bet tagad situācija esot mainījusies – dzīvokļa iegāde un ar to saistītie mēneša hipotekārā kredīta maksājumi ir būtiski zemāki par ikmēneša īres izmaksām.

Mājokļu trūkums – daudzu eiropiešu problēma

Vidēji 40 % iedzīvotāju Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs par neatliekamu un steidzamu problēmu savā dzīvesvietā uzskata pieejamu mājokļu trūkumu. Tā secināts “Eirobarometra” pētījumā, kura rezultāti prezentēti Eiropas Pilsētu forumā Krakovā šā gada 19. jūnijā.

“Eirobarometra” pētījums veikts šopavasar Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs. ES valstu iedzīvotāji min daudzas problēmas, piemēram, kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes, bērnu aprūpes, izglītības un veco ļaužu aprūpes, trūkumu, kā arī bezdarbu vai darba iespēju trūkumu. Pieejamu mājokļu trūkumu kā problēmu, kuru nepieciešams risināt vissteidzamāk, visbiežāk min pilsētās dzīvojošie respondenti, 51 % aptaujāto to uzskatot par neatliekamu problēmu.

Aptaujā 87 % respondentu norādījuši, ka mājokļu pieejamību viņu dzīvesvietā uzlabotu esošo mājokļu renovācija. Lielākā daļa aptaujāto (81 %) arī uzskata, ka viņu dzīvesvietā būtu nepieciešams nodrošināt finansiālu atbalstu vai nodokļu atvieglojumu sniegšanu pirmreizējiem mājokļu pircējiem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām. No aptaujas dalībniekiem, kas dzīvo pilsētās, 88 % uzskata, ka viņu pilsētai būtu nepieciešams renovēt esošos mājokļus, lai samazinātu enerģijas rēķinus.

Nami vecāki par pašiem iedzīvotājiem

● Latvijā ir aptuveni viens miljons mājokļu, no kuriem 69 % atrodas daudzdzīvokļu mājās.

● Latvijas vidusmēra iedzīvotāja mājoklis ir vecāks par viņu pašu. Dzīvojamo fondu Latvijā galvenokārt veido 60. – 80. gados būvētas sērijveida daudzdzīvokļu mājas. 45 % daudzdzīvokļu māju ir uzbūvētas līdz 1941. gadam, 53 % – no 1961. līdz 1992. gadam.

● Valsts kontroles revīzijā 2020. gadā konstatēts, ka no pārbaudītajām daudzdzīvokļu mājām 60 % ir būtiski bojājumi: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstošs stāvoklis, mitri pamati u.c.

● 2018. gadā 23,5 % Latvijas iedzīvotāju dzīvoja mājoklī ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdām, pamatiem vai pelējumu logos un grīdā.

Dzīvokļu tehniskais stāvoklis neatbilst sanitārajām normām vai ir avārijas stāvoklī:

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Alūksnes un Malienas Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pa publikācijas saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.