Nākamā gada budžeta konsolidāciju valsts iecerējusi uzvelt novada pašvaldību pleciem, sarūpējot lielu nastu – Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu, ko saņem pašvaldības savu funkciju veikšanai, samazināt, turklāt paralēli tam uzvelt arī jaunu valsts funkciju veikšanu bez papildu līdzekļiem. Pašvaldībām tas nav pieņemami, tādēļ visu novadu vadītāji vienoti iestājas par taisnīgu attieksmi.
Šogad pašvaldību budžetos nonāk 82 procenti no IIN ieņēmumiem, bet valsts budžetā – 18 procenti. Ņemot vērā pašvaldībām pašlaik pieejamo tikai neoficiālo informāciju par samazinājumu nākamgad, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iestājas par to, lai 2012.gadā IIN sadale mainītos, palielinot pašvaldību daļu par diviem procentpunktiem (84% un 16%). Pretējās domās ir Finanšu ministrija, kas piedāvā samazināt pašvaldību daļu IIN sadalē par 5, 4 vai 3 procentpunktiem.
Sasauc ārkārtas sēdi
Piektdien LPS sasauca ārkārtas domes sēdi, kur piedalījās arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins. „Alūksnes Ziņām” viņš uzsver, ka 1 procentpunkts nozīmē 8 miljonus latu. Ja īsteno sliktāko scenāriju, tad pašvaldības nākamgad budžetā zaudēs 40 miljonus latu. Turklāt iecerēto pasākumu rezultātā 60 procenti no konsolidācijas gultos uz pašvaldību pleciem, bet tikai 40 procenti – uz valsts. Pašvaldībām tas nav pieņemami, turklāt jāņem vērā, ka nākamgad iecerēts samazināt valsts ieguldījumu sociālo jautājumu risināšanā un pamata infrastruktūras uzturēšanā, nododot pašvaldībām papildus funkcijas. Ja tām neparedz arī finansējumu – LPS rosināto 2 procentpunktu palielinājumā, tas var novest pie situācijas destabilizācijas valstī. „Līdz šim valsts pašvaldībām atmaksāja 50 procentus garantētā minimālā ienākuma pabalstos izmaksāto naudu un 20 procentus no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem dzīvokļa pabalstam. 2012.gadā valsts to vairs nekompensēs, kas nozīmē, ka pašvaldību pleciem uzguls jauni izdevumi 20 miljonu latu apmērā. Ja IIN daļu pašvaldībām samazina par 5 procentpunktiem jeb 40 miljoniem latu un mums jāsedz vēl šie 20 miljoni, tad pašvaldību budžeti nākamgad var samazināties par 60 miljoniem latu,” stāsta A.Fomins. Turklāt arī pārējās ministrijas apsver radīt vēl citus jaunus izdevumus pašvaldībām, par ko līdz šim gādāja valsts: kompensēt zaudējumus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par invalīdu pārvadāšanu republikas pilsētās; nodrošināt skolēnu nogādāšanu skolās no apdzīvotām vietām, kur skolas slēgtas; samazināt pašvaldību autoceļu fondu, daļēji finansēt valstī obligātās piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības programmas pedagogu darbu.
Valsts turpina šķērdēt
A.Fomins atzīst – šis jautājums ļoti satrauc novadu vadītājus, tādēļ visi ir vienoti. „Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs bija sagatavojis savu prezentāciju, pierādot, ka iepriekšējos gados pašvaldības ir ietaupījušas daudz, bet valsts nav dzīvojusi saimnieciski un joprojām to nedara. Kā piemēru viņš minēja Valsts ieņēmumu dienesta jaunās ēkas celtniecību 35 miljonu latu apmērā un daudzas citas darbības, kā rezultātā valsts kopumā varētu ietaupīt ap 290 miljoniem latu. Tad salīdzinājumam nākamā gada valsts budžetā samazinājums jāveic tikai par 150 miljoniem latu…” norāda A.Fomins. Šodien A.Fomins atkal dodas uz Rīgu, kur jau pulksten 9.00 notiek LPS sēde. Tajā piedalīsies novadu pašvaldību vadītāji un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, lai runātu par nākamā gada IIN proporcijām starp valsti un pašvaldību. Noslēgumā paredzēts parakstīt vienošanos. „Ir ļoti liels aizvainojums, ka valsts kopā ar starptautiskajiem aizdevējiem iecerējusi tik ievērojumus budžeta samazinājumus, kas skars pašvaldības, bet mūsu viedokli šajā jautājumā pat neprasa! Tādēļ pašvaldības ir vienotas, jo runa ir par galveno – naudu, un te vairs neizdalās lielās pilsētas un mazās pilsētas, jo visi esam vienā laivā,” saka A.Fomins.
