Gan apdrošinātāji, gan patērētāji ir ieinteresēti, lai brīdī, kad cilvēks ar savu auto cieš ceļu satiksmes negadījumā, viņam nebūtu pa visu valsti jāmeklē vainīgās puses apdrošinātājs, norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
– Ir veiktas izmaiņas likumdošanā, kas skar OCTA. Kādi ir būtiskākie jauninājumi šajā jomā?
– Likums stājies spēkā 26. oktobrī, un būtiskākais tā jauninājums ir tiešā zaudējumu regulēšana. Šeit gan ir nianse – šis likums paredz iespēju apdrošinātājam ieviest tiešo zaudējumu regulēšanu. Tas nav obligāts pasākums apdrošinātājiem. Man gan nav šaubas par to, ka agri vai vēlu šādā vienotajā sistēmā būs faktiski visi šeit strādājošie apdrošinātāji, taču jebkurā gadījumā šeit darbojas brīvprātības princips.
Skaidrs, ka šāda sistēma būs ērta patērētājam, jo jebkurā gadījumā polises pircējam būs jāvēršas pie sava apdrošinātāja, kuru viņš ļoti labi zina. Savukārt apdrošinātājam šī situācija nemaz nav tik vienkārša, jo galējais maksātājs jau tāpat būs vainīgās puses apdrošinātājs. Tādējādi apdrošinātājiem ir jāizveido tāda sistēma, lai tas apdrošinātājs, kurš apkalpo klientu, varētu arī laikus atgūt naudu no vainīgās puses apdrošinātāja. Turklāt tā, lai šis process neizmaksātu dārgi.
– Lai administrēšana neizmaksātu vairāk par klientam izmaksājamo kompensāciju?
– Jā! Lai šādu situāciju nepieļautu, apdrošinātāji pašreiz strādā, meklējot labāko risinājumu, un ir skaidrs, ka vismaz pusgads paies, kamēr viņi šādu sistēmu izstrādās. Tātad precīzu datumu, kad tas viss praktiski stāsies spēkā, šobrīd pateikt nevar.
– Tiešā zaudējumu regulēšana – ko īsti tas nozīmē?
– Tas paredz, ka gadījumā, ja
esat ceļu satiksmes negadījumā cietusī puse, jūs varēsit vērsties pie sava apdrošinātāja. Īpaši būtiski tas ir gadījumos, ja cietušais dzīvo kādā lauku rajonā, kur nestrādā visi apdrošinātāji. Atbilstoši jaunajai sistēmai, viņš sev pienākošos kompensāciju varēs saņemt pie tā paša apdrošinātāja, pie kura pircis polisi, un viņam nebūs jāmeklē vainīgās puses apdrošinātājs. Šobrīd ir tā – ja cilvēks ar auto nokļūst negadījumā, viņam ir jāuzzina, kas ir vainīgās puses apdrošinātājs. Var būt situācija, ka cietusī puse dzīvo tālākā Latvijas novadā, bet vainīgās puses apdrošinātājam tieši šajā novadā nav filiāles. Kā redzams, pašreizējā sistēma šajā jomā patērētājiem var sagādāt neērtības.
Turklāt, skatoties apdrošināšanas būtību kopumā, vienmēr jau ir tā – ja cilvēks samaksā apdrošinātājam, piemēram, par īpašuma apdrošināšanu, viņš zina, ka tajā brīdī, kad radīsies kādas problēmas, konkrētais apdrošinātājs arī palīdzēs. Savukārt attiecībā uz OCTA jūs iegādājaties apdrošināšanu pie konkrēta apdrošinātāja, bet, kurš jums atlīdzinās, ja būsit cietušais ceļu satiksmes negadījumā, – tas vēl ir jautājums. Jo zaudējumi jāatlīdzina vainīgās puses apdrošinātājam. Arī pats apdrošinātājs labprātāk palīdzētu savam klientam. Tagad cilvēki, iegādājoties OCTA, bieži maina apdrošināšanas sabiedrības un ilgstoša sadarbība šajā jomā neveidojas.
– Vai nepastāv risks, ka daļa apdrošināšanas kompāniju varētu paziņot, ka tām šāds darbības princips nav izdevīgs, un tam nemaz nepievienoties?
– Kaut kāds risks, protams, pastāv. Es pat pieļauju, ka sākumposmā diez vai visi simtprocentīgi šai sistēmai pievienosies. Vienai kompānijai visu savu klientu apkalpošanas darbu pārkārtot ir vienkāršāk, citai – ne tik vienkārši. Varbūt kāds vēlēsies nogaidīt un paskatīties, kā ies pārējiem, kā cilvēki kopumā uztvers šīs izmaiņas.
– Bet kur ir problēma ieviest, lai šis princips būtu visiem obligāts?
– Daļa Eiropas valstu strādā pēc tiešo zaudējumu regulēšanas principiem, bet ir arī pietiekami daudzas valstis, kurās tiek strādāts tāpat kā pie mums līdz šim. Valstīs, kurās jau pastāv tiešo zaudējumu regulēšana, pārsvarā gadījumu tā ir ieviesta uz brīvprātības principa. Diez vai mums kārtējo reizi vajag mēģināt būt visgudrākajiem un pirmajiem ieviest kaut ko obligāti. Turklāt, ja kaut kas tiek uzspiests ar varu, arī pretestība parasti ir lielāka.
Ne tikai klienti, bet arī apdrošinātāji uzsver, ka šāds princips būtu pareizāks, un tādējādi ir prognozējams, ka šī sistēma sāks strādāt, jo abas puses uzskata, ka tā būs labāk. Turklāt iniciatīva par šādu jauninājumu nāk no apdrošinātājiem.
– Vai šis tiešo zaudējumu princips attiecas arī uz gadījumiem, kad sadursme notikusi ar automašīnu, kas ir apdrošināta ārvalstīs, kad vainīgā puse ir ārvalstnieks?
– Nē, tiešo zaudējumu regulēšana attiecas tikai uz Latvijā reģistrētajiem transporta līdzekļiem. Ja runa ir par gadījumiem, kad vainīgā puse ir ārvalstīs reģistrēts auto, spēkā ir vecā sistēma. Tas nozīmē, ka ārvalstu apdrošināšanas kompānija vai tās pārstāvis nodarbosies ar zaudējumu atlīdzināšanu cietušajam.
Jāatzīmē, ka ir arī valstis, kurās šis princips nav iedzīvojies. Piemēram, Lielbritānijā.
– Kurš aprēķina izmaksājamās summas apmēru – cietušās vai vainīgās puses apdrošinātājs?
– Ideja ir tāda, ka atlīdzināmo summu aprēķinās cietušās puses apdrošinātājs.
– Ja cietušās puses apdrošinātājs kaut ko ir aprēķinājis ne tā, kā vajag, tas ir viņa paša risks?
– Jā. Katrs apdrošinātājs jau labprāt aprēķinātu savam klientam atlīdzību tā, lai klientam būtu labāk, bet šai kompānijai jārēķinās, ka nauda būs jāatgūst atpakaļ no vainīgās puses apdrošinātāja. Tādējādi ar lieku naudas izmaksu nevajadzētu rēķināties.
– Kādas ir prognozējamās OCTA polišu cenu izmaiņas?
– Apdrošinātāju pusgada darba rezultāti OCTA jomā ir bijuši negatīvi. Tas nozīmē, ka apdrošinātāji ar šo pakalpojumu nepelna. Normāli būtu, ja jebkurš darbības veids nestu kaut nelielu peļņu. Tajā pašā laikā katram apdrošinātājam ir jārēķinās ar konkurenci. Ja viena kompānija nolemj paaugstināt cenas, bet pārējās to nedara, tā var zaudēt klientus, bet apdrošināšanas atlīdzības no jau noslēgtajiem līgumiem, vienalga, būs jāatmaksā. Visi saprot, ka cenas ir jāceļ, bet baidās no konkurences, baidās, ka kāds to varētu neizdarīt un iegūt lielāku tirgus daļu, mēģinot līdzsvarot zaudējumus uz lielāka apgrozījuma rēķina. Tomēr domāju, ka OCTA polišu cenām nedaudz ir jāaug – līdz šā gada beigām apmēram piecu procentu apmērā. Katrs apdrošinātājs izvērtē savas darbības rezultātus, tad konstatē, kas notiek tirgū kopumā, un domā, kā rīkoties tālāk. Skaidrs ir arī tas: ja apdrošinātājam neizdodas gūt peļņu ar vienu darbības veidu, šie zaudējumi tiek segti no citiem darbības veidiem, jo kopējais bizness ir jāsatur kopā. Līdz šim OCTA pakalpojums Latvijā ir bijis vairāk klientu piesaistei.
– Kāda šī situācija saistībā ar OCTA cenām izskatās attiecībā uz nākamo gadu?
– Grūti pateikt. Viss ir atkarīgs no tehniskajiem darbības rezultātiem. Jārēķinās arī ar to, ka mēs visi pamazām sākam atkopties no krīzes, un tas nozīmē, ka izmaksas aug arī autoservisiem. Tātad apdrošinātājiem ir jātiek laukā no mīnusiem, kas tiem jau ir, kā arī jāsedz servisu izmaksu kāpums – tie ir saistīti procesi.
– Likumā paredzēts, ka OCTA polise būs nepieciešama arī mopēdiem un specializētajiem transporta līdzekļiem. Kāpēc?
– Īstenībā, atbilstoši ES direktīvām, OCTA mopēdiem vajadzēja jau labu laiku iepriekš. Tomēr dažādu likumdošanas atšķirību dēļ mēs šo procesu bijām nedaudz iekavējuši. Turklāt šā transporta līdzekļa veids skaita ziņā Latvijā nav ļoti liels.
Tajā pašā laikā jāteic, ka nav nemaz tik reti gadījumi, kad ceļu satiksmes negadījumus izraisa mopēdi. Rezultātā auto transporta līdzekļu īpašnieki bija neapmierināti, jo spēkratam nodarīti bojājumi, bet nav neviena, kas segtu auto remonta izmaksas. Atlika vienīgi pašam mēģināt vienoties par kaut kādu atlīdzību no vainīgā mopēda īpašnieka. Veidojās arī neizpratne – automašīnas īpašniekam ir OCTA, un viņam šķita, ka arī šādā situācijā atlīdzība no apdrošinātāja pienākas. Taču patiesībā – OCTA pasargā šo spēkratu īpašniekus vai vadītājus no tā, ka nodarītie zaudējumi kādai citai personai būs jāatlīdzina pašam. Savukārt tagad pat gadījumā, ja vainīgā mopēda īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nebūs apdrošinājis, kas sākumposmā ir iespējams, bet izraisīs ceļu satiksmes negadījumu, nodarot zaudējumus kādai citai personai, arī mopēda pasažierim, maksāts tiks no Garantijas fonda un cietušie saņems atlīdzību. Tas ir pozitīvi vērtējams jaunums. Jāņem vērā, ka arī mopēds spēj pārvietoties salīdzinoši ātri un tā nodarītie zaudējumi var būt salīdzinoši lieli.
– Un kas tiek saprasts ar jēdzienu “speciālais tūrisma transporta līdzeklis”?
– Tam atbilst tikai daži braucamrīki, piemēram, Vecrīgā braukājošie vagoniņi, pārvadājot tūristus, kas vēlas apskatīt šo pilsētas daļu. Ir jānodrošinās, lai gadījumā, ja tas tomēr kādam uzbrauc virsū, cietušais varētu saņemt atlīdzību.
– Jaunais likums regulē arī vainīgās puses pieteikšanās termiņu pie sava apdrošinātāja.
– Jā. Neliela ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, pusēm vienojoties, parasti tiek aizpildīts saskaņotais paziņojums, kas ir jāiesniedz apdrošinātājiem. Līdz šim, labu gribot, likumdošanā tika noteikts, ka šis paziņojums jānodod, tiklīdz tas ir iespējams. Apdrošinātāja puse ar to saprot divas trīs dienas. Savukārt klients pilnīgi mierīgi varēja paziņojumu aiznest pēc mēneša un pateikt, ka agrāk to nebija iespējams izdarīt. Tagad ir noteikts, ka vainīgajai pusei saskaņotais paziņojums apdrošinātājam jāiesniedz desmit dienu laikā pēc negadījuma. Ja šī prasība netiek izpildīta, ir iespējams regress.
