Lielais “bitenieks” lācis veicis savu revīziju Mālupes pagasta “Bitīšu” saimnieka Jura Laša dravā. Acīmredzot ķepainis nolēmis ar saldo kārumu papildināt barības rezerves ziemai, izpostot divus stropus. Pirms trim nedēļām jau tika izēsts medus un bišu bērni divos stropos.
Lācis atkārtoti atrod medus nesējas
“Piektdien kaimiņš brauca garām dravai un pamanīja, ka divi stropi ir pilnīgi izjaukti – ziemošanai ieliktie rāmīši izņemti, salauzti un izsvaidīti, medus izēsts, stropi atstāti vaļā… Iepriekš tie bija citā vietā. Kad apmēram pirms trim nedēļām tos apciemoja kārumnieks, atlikušos stropus pārvedu tuvāk mājām. Acīmredzot trešdienas vai ceturtdienas naktī arī šo vietu lācis ir saodis un izēdis divus stropus, neko no tiem neatstājot. Vajadzēs atkal pārvest bites, jo ar šo “bitenieku” cīnīties ir bezcerīgi. Kur tas ķeras klāt, viss ir pagalam. Nezinu, ko iesākt. Varbūt jāliek žogs apkārt,” satraukumu neslēpj J.Lasis.
Viņš 40 bišu saimes ir izvietojis trīs vietās. Šoreiz cietusi mājām tuvākā drava. Tikai puskilometru no tās ir kaimiņu māja, kurā ir arī suns, taču tas nav kavējis lāča maltīti. J.Lasis domā, ka kārumnieks būtu jāpārmāca. Bet kā? Latvijā lācis ir aizsargājams dzīvnieks. “Varbūt visas saimes jāliek vienā vietā un jāapvelk tām apkārt žogs. Taču grūti prognozēt, vai lācis žogu nenojauks. Ar stropiem viņš ir ārdījies ne pa jokam,” spriež J.Lasis.
Iesaka vest citur vai apjozt elektrības žogu
Mālupes mežos lācis ir manīts gan šajā, gan arī iepriekšējos gados. Tiek uzskatīts, ka ķepainis ir viens, taču to apgalvot neviens nevar. Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris Laimonis Kļaviņš ir pārsteigts par “dravinieku” lāci, jo līdz šim nekas tāds neesot dzirdēts. Viņš pieļauj, ka varētu vainot cilvēku. Taču tas necenstos stropus salauzt un postīt. “Grūti teikt, ko darīt, jo ikdienā nesaskaramies ar šādiem gadījumiem. Šī ir pirmā reize,” atzīst L.Kļaviņš. Tomēr pēc pārdomām viņš secina, ka ar parastu žogu lāci apturēt nevarēs. “Ir divas iespējas – pārvietot dravu kaut kur prom vai arī apvilkt elektrisko žogu. Tiesa, lācim nederēs elektriskais gans, kāds ir paredzēts mājdzīvniekiem, jo viņam ir biezs kažoks. Taču nevar būt arī pārāk liels spriegums, kas varētu lāci nogalināt,” spriež L.Kļaviņš. Viņš sliecas par labu pirmajam variantam, jo elektriskais žogs izmaksātu ļoti dārgi. Tiesa, arī bišu stropu ar saimēm pārvietošana nav vienkārša.
Vajag kompensācijas par lāču nedarbiem
Pirms vairākiem gadiem lācis izpostīja 105 bišu saimes kādam saimniekam Limbažu pusē. Toreiz Biškopības biedrības priekšsēdētājs Armands Krauze solīja lūgt palīdzību Vides ministrijai, kurai bija fonds kaitējumu kompensēšanai zemniekiem. Viņš secināja, ka ik gadu lācis izposta apmēram piecas bišu dravas. Igaunijā ir atļauts nomedīt lāčus – problēmu radītājus. Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš akcentē, ka Latvijā šāds lēmums noteikti netiks pieņemts, ja vien nebūs galējas situācijas. Turklāt ar lāča nošaušanu neko neatrisinās. Igaunija ir tuvu, tāpēc atnāks citi lāči. J.Ozoliņš izteicies, ka dravniekiem nodarītais posts būtu jākompensē.
