Latvijas Slieku audzētāju asociācija paredz tuvākajos trijos gados izveidot līdz 200 biohumusa ražotnēm. Tad tās spētu ar vērtīgo mēslojumu apgādāt ne tikai vietējos lauksaimniekus, bet arī eksportēt uz citām valstīm. Kalifornijas sarkano slieku audzēšanu uzsācis alūksnietis Verners Kalējs.
Biznesam vajag lielu apjomu
Lai gan V.Kalējs par slieku audzēšanu bija domājis jau pirms astoņiem gadiem, tāda iespēja radusies tikai pagājušajā ziemā. “Esmu diezgan azartisks. Ja jūtu, ka var veidoties bizness, tad kāpēc nedarīt,” spriež V.Kalējs. Tika meklēta informācija internetā un iespējas iegādāties sliekas. Izrādījās, ka sliekkopība nav tik vienkārša, kā dažam šķiet, taču nav arī nekāda Ķīnas ābece. No slieku audzētājiem Ogrē iegādājās “sēklas materiālu”, atbilstošas kastītes, tvertnes un barību. Tagad ar slieku kastēm ir aizņemtas trīs palielas un siltas telpas. Lai tajās uzturētu plus 20 līdz 30 grādu temperatūru, tās regulāri kurina. Ja temperatūra ir zemāka, sliekas ir slinkākas. Blakus tiek sagatavotas vēl telpas, kurās būs apsildāma grīda. Apkurei var izmantot SIA “Verners un draugi” kokapstrādes pārpalikumus, kas samazina izdevumus. Slieku vērtīgā mēslojuma ražošana ir bizness, kam peļņa var būt 300 procenti. Taču ar vienu noteikumu – ir vajadzīgi lieli apjomi, lai slieku bizness kļūtu izdevīgs. V.Kalējs norāda, ka jāizaudzē vismaz 10 miljoni slieku, lai dienā saražotu 5 tonnas biohumusa. Ar tādu apjomu ir vērts uzsākt vērtīgā mēslojuma pārdošanu. Taču pagaidām vēl sliekas tiek audzētas savam priekam, izmatojot brīvu ēku personiskajā īpašumā. “Tas ir liels eksperiments, kuru man īstenot palīdz domubiedri. Kopā braucam uz semināriem un tiekamies ar citiem Kalifornijas slieku audzētājiem. Kad būs iespēja realizēt biohumusu, tad tiks reģistrēts uzņēmums,” stāsta V.Kalējs.
Slieku bumbas liecina – jādod barība
Rūpes par slieku barošanu uzņēmusies Agita Misiņa. “Sliekām visvairāk nepieciešami ir mēsli, vislabāk – zirgu un liellopu mēsli. Tos iegādājamies un jaucam kopā ar maltiem kartupeļiem, kā arī ar citiem atkritumiem. Sliekas ēd pilnīgi visu, izņemot stiklu, plastmasu un metālu,” skaidro A.Misiņa. Sliekas var salīdzināt ar bioloģisko atkritumu pārstrādes mašīnu, kas savu darbu nepārtrauc ne brīdi. Diennaktī slieka apēd tik daudz barības, cik pati sver. Tas nozīmē, ka kilogramam slieku ir jānodrošina tikpat barības, un nav grūti aprēķināt, cik tās vajag nedēļai, mēnesim… Sākumā Agitai šķita, ka ir jāskaita stundas, kad atkal jābaro. Taču patiesībā to var ļoti labi redzēt vizuāli, kā arī pēc slieku uzvedības. “Sliekas ir gudras. Tumsā tās meklē cita citu, lai vairotos, un barojas kastes virspusē, bet, tiklīdz telpā ieslēdz apgaismojumu, visas pazūd,” ievērojusi A.Misiņa. Ir skaidrs, ka prom nekur tās netiek arī tad, ja kādu brīdi barības aptrūkst. Tad tās izlien no kastes, sakrīt turpat uz grīdas un savijas apaļā bumbā. “Iespējams, sliekas dodas barības meklējumos. Taču uz grīdas ir aukstāks, tāpēc tās savijas kamolā. Varbūt tā notiek arī tāpēc, lai paglābtos no izžūšanas,” spriež A.Misiņa. Galvenais ir siltums, optimāls mitrums un pH līmenis substrātā, kā arī barība, lai sliekas varētu izdzīvot. Ja vienuviet ir pārlieku daudz slieku, tad tās nesaražo pietiekami daudz substrāta.
Vairojas ģeometriskā
progresijā
Katra slieka nedēļā dod vienu vai divus kokonus, no kuriem pēc trim nedēļām izšķiļas līdz 20 tārpi, taču parasti nav tik daudz. Tie pēcnācējus spēj dot jau pēc trim mēnešiem. Gadā vienai sliekai ir 200 līdz 400 pēcnācēji. Turklāt sliekas ir ilgdzīvotājas – dzīvo līdz pat 16 gadiem.
Ja viss izdosies, kā esam plānojuši, tad nākotnē tas būs bizness.
Verners Kalējs
“Pusgada laikā mūsu attieksme pret sliekām ir pilnīgi mainījusies. Tie ir unikāli un apbrīnojami radījumi. Esam novērojuši, ka sliekas jūt laika apstākļu maiņu – lietus vai sausuma perioda tuvošanos, reaģē uz gaismu un vibrācijām,” secina V.Kalējs. Tomēr visapbrīnojamākā ir slieku spēja pārstrādāt dažādus organiskos atkritumus – kūtsmēslus, attīrīšanas iekārtu nogulsnes, lauksaimniecības un pārstrādes rūpniecības atkritumus. “Kalifornijā slieku hibrīdi tika veidoti ar domu attīrīt pilsētu kanalizācijas sistēmas un atkritumu izgāztuves, pārstrādājot organiskos atkritumus. Izlaižot tos caur sevi, sliekas ražo vērtīgu mēslojumu. Turklāt tas drīzāk smaržo, nevis atbaida ar nepatīkamu smaku,” norāda V.Kalējs. Zinām, ka zeme bez sliekām ir mirusi. Tās irdina augsni, nodrošinot aerāciju. Taču parastās sliekas, lai gan pēc izskata neatšķiras no Kalifornijas māsām, esot slinkas.
Biohumuss satura ziņā vairākārt pārspēj kūtsmēslus un kompostus. Tas līdz 24 procentiem palielina sēklu dīgtspēju un ražību, turklāt ražu var iegūt divas nedēļas agrāk. V.Kalējs pārliecinājies par tā efektivitāti. Daļai kartupeļu lauciņa tika lietots biohumuss, bet daļai ne, tāpēc atšķirība bija acīm redzama. “Kur bija izmantota slieku tēja, kā saucam izvilkumu no biohumusa, kartupeļu laksti bija trīs reizes lielāki un arī raža daudz labāka. Kur nelika slieku mēslojumu, tur arī nekā nebija, turklāt izaugušo apēda Kolorādo vaboles un meža cūkas,” salīdzina V.Kalējs.
Ražo vietējam tirgum un eksportam
“Nav, ko slēpt. Ja viss izdosies, kā esam plānojuši, tad nākotnē tas būs bizness. Ļoti labi būtu, ja mūsu cilvēki saprastu, cik vērtīgs ir biohumuss. Tas satur sabalansētu barības vielu un mikroelementu kompleksu, fermentus, augsnes antibiotikas, vitamīnus, augu augšanas un attīstības hormonus. Būtu priecīgs to pārdot tepat, taču mērķis ir ražot tik daudz, lai varētu arī eksportēt. Esam jau nodibinājuši dažus kontaktus ārzemēs, kur šos produkts ir ļoti pieprasīts,” uzsver V.Kalējs. Tas ir vienīgais mēslojums, kuru Eiropas Savienības valstīs var lietot bez jebkādiem ierobežojumiem. Biohumusa cena eksporta tirgos ir 70 lati par tonnu, bet mazumtirdzniecībā cenas svārstās no 1,5 latiem par litru humusa.
“Lai varam parādīt, kāda ir biohumusa iedarbība uz augiem, ir iecere izveidot ziemas dārzu jeb siltumnīcu, kurā cauru gadu varētu audzēt gan dārzeņus, gan salātus, gan ziedus. Tad katrs varēs sajust, kā smaržo un garšo, piemēram, ar biohumusu izaudzēts tomāts,” atklāj V.Kalējs. A.Misiņa piebilst, ka līdz tam vēl ir jānonāk, taču tas nav grūti. Ir vajadzīgas zināšanas, pieredze un darbs, turklāt liela uzņēmība.
