Turpinot diskusijas par Alūksnes novada pagastu pārvalžu modeļa maiņu, jau izskanējušiem trim variantiem pievienojies vēl ceturtais – katram pagastam savu vadītāju, izņemot dažus, ko savā starpā varētu saprecināt pa divi.
Diskusija par pagastu pārvalžu modeli un iespējamām izmaiņām bija jau septembra teritoriālās komitejas sēdē. Tur izskanēja trīs iespējamie modeļi: saglabāt līdzšinējo sistēmu; katrai pagasta pārvaldei iecelt savu vadītāju, kā tas bija pirms novadu izveides; iecelt vienu vadītāju uz vēl vairākiem pagastiem nekā pašlaik, bet viņa pakļautībā esošo pagastu centros veidot vēl pakalpojumu sniegšanas centrus. Toreiz gan vienojās, ka nevajag izjaukt visi sistēmu, kas tikko iestrādājusies, bet iesniegt priekšlikumus, kādus trūkumus saskata esošajā pārvaldes modelī un kā to novērst. Tagad oktobra teritoriālās komitejas sēdē deputāts Ainars Melders izteica vēl citu priekšlikumu – lielākajā daļā pagastu iecelt savu vadītāju, bet nelielos pagastos – uz diviem vienu.
“Pašlaik novadā ir 15 pagastu pārvaldes, bet ir daudz iedzīvotāju priekšlikumu, sūdzību sakarā ar jaunā novada budžeta veidošanu, tādēļ man ir priekšlikums nākamajā komitejas sēdē skatīt jautājumu par pagastu pārvalžu vadītāju atjaunošanu darbā. Uzskatu, ka atsevišķam pagasta pārvaldes vadītājam ir jābūt Alsviķos, Ilzenē, Ziemerī, Mārkalnē, Pededzē, Liepnā un Jaunalūksnē. Likums atļauj veidot vienu pagasta pārvaldi divos pagastos, tādēļ man ir priekšlikums iecelt vienu vadītāju uz Zeltiņu un Kalncempju pagastiem, uz Annas un Jaunannas, Jaunlaicenes un Veclaicenes. Atklāts jautājums vēl vienīgi būtu par Malienas un Mālupes pagastiem – vai labāk tur būtu divi vadītāji vai tomēr viens,” skaidroja A.Melders. Teritoriālās komitejas vadītājs Jānis Nīkrencis rosināja deputātam šo priekšlikumu iesniegt rakstiski, lai to varētu izsūtīt pagastu pārvalžu vadītājiem apspriešanai līdz novembra komitejas sēdei.
Atzīst kļūdu
“Alūksnes Ziņas” taujāja A.Melderim, vai viņš ar šo savu ierosinājumu atzīst, ka pagastu reforma Alūksnes novadā nav izdevusies, pret ko daudz iebildumu savulaik bija arī iedzīvotājiem. “Atzīstu kļūdu – šī reforma sevi nav attaisnojusi, jo ir gari pārbraucieni, daudz tērē degvielas, nav cilvēks uz vietas. Mēģinājām iet līdzi izmaiņām valstī, bet valstiski reforma netika līdz galam īstenota. Nacionālās apvienības “VL-TB/LNNK” skatījums ir šāds, un lūdzam iecelt atpakaļ pagastu vadītājus. Bet vēl Jaunalūksnes pagasta Bejā un Alsviķu pagasta Strautiņos jāizveido pakalpojumu sniegšanas centri, lai iedzīvotājiem par katru sīkumu nav jābrauc uz pagasta centru. Atalgojums pagastu vadītājiem tiktu pārskatīts, jaunus vadītājus pieņems darbā konkursa kārtībā, bet teritorijas attīstības speciālistiem būtu jāpāriet darbā zem novada Attīstības nodaļas. Protams, tas būs politisks lēmums,” vērtē A.Melders un piebilst – pašvaldība neesot privātuzņēmums, kur rēķina, cik nopelna, jo pašvaldībai jāpilda noteiktās funkcijas, turklāt šādi tikšot radītas jaunas darba vietas.
“Karstu galvu” neķers
“Alūksnes Ziņas” taujāja arī Alūksnes novada domes priekšsēdētāja Aivara Fomina viedokli, vai pagastos atkal vajag reformas, kurš atzīst – “karstu galvu neko nevajag ķert”. “Ir veiksmīgas un mazāk veiksmīgas lietas, kas novadā notikušas – viss ir atkarīgs no cilvēka, kas to veic. Pašlaik A.Meldera priekšlikums ir vēl nesagatavots jautājums, par to jādiskutē deputātiem, lai varētu pieņemt kādu lēmumu. Kad daudzi deputāti savulaik iebilda esošajai pagastu reformai, mūsos pārējie deputāti neieklausījās,” saka A.Fomins.
