Televīzijas raidījumā “Degpunktā” un masu saziņas līdzekļos paustā informācija par policista braukšanu pie stūres alkohola reibumā izraisījusi karstas diskusijas sabiedrībā. Tāpēc gribu uzsvērt, ka prasības ievērot likuma prasības vienādi attiecas uz visiem. Gan ceļu satiksmes likums, gan ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka ir aizliegts braukt alkohola ietekmē. Par prasību neievērošanu pirmajā reizē ir paredzēts administratīvais sods, bet par atkārtotu pārkāpumu gada laikā – kriminālatbildība. Nekādi izņēmumi nevar būt, jo tādi nav paredzēti likumā. Policists tāpat kā katrs, kam ir autovadītāja tiesības, zina šos noteikumus.
Tas ir ētikas jautājums, ja policisti savējos neaiztur un nesoda par braukšanu dzērumā. Neiejaukšanās un pārkāpumu nenovēršana pašā saknē var novest pie sekām, kuras ir daudz traģiskākas. Labi, ja nekas nenotiek. Taču var arī izraisīt ceļu satiksmes negadījumu ar cietušajiem un bojā gājušajiem. Tāpēc nekādā gadījumā nevar atbalstīt, ja citi policisti piever acis, kad kolēģis brauc reibumā. Tad morālā atbildība par sekām ir jāuzņemas arī tiem, kuri to redz, bet neiejaucas. Nevar atbalstīt to, ka policijā uzskata – par kolēģu pārkāpumiem nevajag informēt masu saziņas līdzekļus. Lai nemazinātu policijas prestižu? Piedodiet, bet to grauj policijas darbinieks. Turklāt informācijas atklāšana šajā ziņā neko nemaina. Patiesībā ir pretēji – sabiedrības informēšana par policistu pārkāpumiem var disciplinēt. Policistiem nav nekāds īpašs statuss, lai tiktu ierobežota informācijas pieejamība par viņiem. Var piekrist, ka visiem nav jāzina dienesta izmeklēšanas gaita. Taču lēmumiem par saukšanu pie disciplināras vai administratīvas atbildības ir jābūt publiski pieejamiem. Neziņa vai puspatiesības paušana dod pamatu baumām. Būtu normāli, ja policija oficiāli paziņotu, ka apstiprina vai neapstiprina policista pārkāpumu, kā arī informē, kad ziņos par piemēroto sodu. Tāda prakse ir daudzās Eiropas Savienības valstīs.
Uzskatu, ka iedzīvotājiem ir jābūt aktīviem un jāziņo par šādiem gadījumiem. Nav jābaidās, ka pret viņiem varētu vērsties ar kādām sankcijām. Kādas vispār var būr sankcijas pret cilvēku, kurš ievēro visas likuma prasības? Par ko tādā gadījumā var aizturēt vai sastādīt protokolu? Tiesa, jābaidās ir tiem, kuri paši izdara pārkāpumus. Ja iedzīvotāji ziņo par braukšanu dzērumā, tad var novērst sekas. Ja iesniegumu negrib adresēt vietējai policijai, to var nosūtīt Valsts policijas vadībai Rīgā vai citām tiesību sargājošām institūcijām. Ja tādu saņem prokuratūra, tā pārsūtīs iesniegumu neatkarīgai institūcijai, kas izskatīs pārkāpumu.
