Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amatā valdība apstiprinājusi Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzini un līdz šim ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju Andi Krēsliņu. Viņš amatā iecelts uz laiku līdz 2015.gada septembrim.
Grib apturēt speciālistu aiziešanu
A.Krēsliņš atzīst, ka viņam būtu jāizsaka līdzjūtība, jo tagad gaidāms smags un saspringts darbs, lai īstenotu dienesta reorganizāciju. “Pārāk daudz cilvēku man izrādīja uzticību, lai es atteiktos ieņemt šo amatu. Trīs mēnešus pildot ģenerāldirektora pienākumus un iepazīstoties ar situāciju, sajutu atbalstu vismaz no lielākās daļas meža dienesta darbinieku. Zinām, ka būs gaidāma smaga optimizācija, taču šie cilvēki ir sapratuši – citu variantu nav,” pamato A.Krēsliņš. Viņš skaidro, ka atbalsta pārdomātas pārmaiņas. Taču daudz kas ir jau nokavēts. Lai apturētu darbinieku aiziešanu no dienesta, ir jārīkojas strauji. “Ja kavēsimies, tad dienests sabruks. Šogad zemā atalgojuma dēļ vairāk nekā 60 darbinieki ir jau atstājuši darbavietas pēc pašu vēlēšanās. Reorganizācija ļaus palielināt algas augsti kvalificētiem speciālistiem,” uzskata A.Krēsliņš. Viņš cer, ka ar nākamo gadu varēs sākt darbu jaunā dienesta struktūra. Ja tā būs spēcīga, tad varēšot atrisināt visas dienesta problēmas.
Līdz 30 % samazinās administratīvo aparātu
Reorganizācija paredz apvienot divu reģionālo līmeņu funkcijas un izdevumus vienā teritoriālajā struktūrvienībā. Daļa funkciju, ko veic dienesta centrālā administrācija Rīgā, tiks nodotas virsmežniecībām. Arī tās funkcijas, kuras no mežniecībām nepārņems mežziņi, tiks deleģētas virsmežniecībām. “Virsmežniecības paliks dienesta pamata struktūrvienība, kas spēj atrisināt visus jautājumus. Vienlaikus tiks palielinātas zemākstāvošo amatpersonu pilnvaras lēmumu pieņemšanā. Tas nozīmē, ka mežsargs ne tikai pārbaudīs atjaunojamās platības un iespēju dot ciršanas atļauju, bet pats arī to izlems,” uzsver A.Krēsliņš. Tiesa, tas varētu palielināt korupcijas risku.
Gaidāmā optimizācija gandrīz neparedz samazināt to darbinieku skaitu, kuri tieši uzrauga mežu apsaimniekošanu. “Daudziem ir gan atbilstoša izglītība, gan darba pieredze, tāpēc katra izvērtēšana būs smagākais uzdevums. Diemžēl valsts finansējums nav tik liels, lai darbu saglabātu visiem un atalgojums būtu pietiekams,” atzīst A.Krēsliņš. Varētu būt, ka darbu zaudēs gan daļa mežsargu, gan mežziņu vietnieku, gan referentu. Paliks tikai 29 pakalpojumu vietas iedzīvotājiem, galvenokārt bijušo rajonu centru pilsētās.
Ģenerāldirektora amatā ieceļ valsts interesēs
Masu saziņas līdzekļos izskanējuši iebildumi, ka A.Krēsliņš ģenerāldirektora amatā iecelts bez konkursa. Viņš skaidro, ka valsts ierēdni citā amatā ir atļauts pārcelt bez konkursa, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37.pantu “Pārcelšana citā amatā valsts interesēs”. Viņš šos pienākumus pilda kopš 27.jūnija. A.Krēsliņš ir arī Alūksnes novada domes deputāts, tāpēc viņš vēl domās, vai nolikt savu mandātu. “Es rūpīgi apsvēršu, vai varu apvienot darba un deputāta pienākumus. Pagaidām ir skaidrs, ka vairāk laika būs jāpavada Rīgā,” saka A.Krēsliņš.
