Pededzes pagasta “Vecmājās” saimnieko Tatjanas un Ivana Golubevu ģimene. Viņi saskata attīstības iespējas, kādu nebija pirms pāris gadiem. Tāpēc Golubevi nolēmuši celt jaunu kūti, lai varētu turēt vairāk govju un palielināt saražotā piena daudzumu.
Gatavojas paplašināt
govju kūti
Kad I.Golubevs zaudēja darbu gaterī, četras govis bija galvenais iztikas avots. Pamazām to skaits tika palielināts, un tagad ir 12 piena devējas, 3 teles un 1 bullītis. T.Golubeva atzīst, ka vajadzēja kaut ko darīt, lai varētu nopelnīt. “Pirms pieciem gadiem mums nodega kūts. Lopi ar teļiem palika bez jumta virs galvas, tomēr tas mūsu lēmumu nemainīja. Bija novembris, tāpēc vīrs viens pats steidzami cēla jaunu kūti. Apmēram pusotra mēneša laikā tā bija gatava. Sākām ataudzēt teļus un palielināt govju skaitu, dažas arī pirkām,” stāsta T.Golubeva.
Jaunā kūts tika celta 10 lopiem, jo toreiz nedomāja par lielāku ganāmpulku. Tagad govju un teļu brīžiem ir divtik, tāpēc šoruden jāpaplašina kūts. Saimnieki secinājuši, ka piena lopkopība ļauj pelnīt. T.Golubeva salīdzina, ka pirms diviem gadiem a/s “Preiļu siers” pienu pārdeva par 8 santīmiem kilogramā, turklāt reizēm iepirkuma cena bija vēl krietni zemāka. Tagad SIA “Jēkabpils piens” pienu iepērk par 18 santīmiem kilogramā bez PVN. “Cena ir laba, tāpēc gribam turēt vairāk govju,” skaidro T.Golubeva.
Cer palielināt piena
pārdošanas kvotu
Pārstrādes uzņēmums pēc piena brauc reizi divās dienās, tad no “Vecmājām” aizved apmēram 400 litrus piena. Vasarā govis slauca trīs reizes dienā. Pededzē par to brīnījās un jautāja, vai Tatjanai par maz esot darba. “Bija žēl govju, jo karstajās dienās tām bija grūti. Turklāt var vairāk izslaukt no lielākajām piena devējām, kas dod 30 litrus piena dienā,” pamato saimniece. Tiesa, tagad slauc divas reizes dienā.
Piemājas saimniecība izpilda piena kvotu, pārdodot 37 tonnas piena pārraudzības gadā. Nākamgad vajadzēs lielāku kvotu, jo piena devēju būs vairāk. Tagad ar mākslīgo apsēklošanu cenšas panākt, lai ganāmpulkā būtu vairāk tīršķirnes govju. “Holšteinas šķirnes govis dod vairāk piena, bet Latvijas brūnajām ir lielāks tauku procents. Neviens vairs taukus nevēlas, tāpēc svarīgāk ir izslaukt vairāk,” spriež T.Golubeva.
Iztiek ar pašu darbu un
nopelnīto
Golubeviem ir lopbarības sagatavošanas tehnika, tāpēc nav liela bēda nodrošināt rupjo barību. Desmit hektāros tika audzētas lopbarības bietes, astoņu hektāru platībā – graudi, ko novāca lopbarībai. “Paši arī maļam graudus miltos, ko kopā ar mikroelementiem izbarojam govīm,” norāda saimnieks. Gandrīz visus darbus veic Tatjana ar Ivanu. Viņiem palīdz vīrabrālis, bet vīramāte vairāk rosās pa māju, viņa ir pensijā. “Audzējam arī cūkas pašu vajadzībām, tāpēc diezgan lielā platībā tiek stādīti un novākti kartupeļi. Gribam, lai ir gan piens un piena produkti, gan gaļa. Tie nav jāpērk veikalā, kur šiem produktiem nav tik laba kvalitāte,” saka T.Golubeva. Labi palīgi vecākiem ir bērni. Dēls Artjoms rūpējas par mājdzīvniekiem, bet meita Sabīna kopā ar māti ravē saknes. Lai gan daudz ir roku darba, Golubevi nedomā ņemt kredītu, lai kūtī mehanizētu mēslu izvākšanu vai citus darbus. Viņi cer iztikt ar pašu nopelnīto.
