Šovasar ķirbji ir izauguši cits par citu lielāki un smagāki. Sevišķi gados vecākiem cilvēkiem jāmeklē palīdzība, lai lielās ogas no dārza nogādātu vismaz zem jumta.
Jaunalūksnes pagasta “Ieviņās” Vēsma Gogule secina, ka viena noteikti nespēs apēst 13 tik lielus ķirbjus. Pērn tie bijuši pavisam mazi, bet šogad tos vajadzēja vest ar ķerru. Viņas kaimiņiene lielāko ogu esot vēlusi uz mājām. “Bija silta un lietaina vasara, tāpēc ķirbjiem ir bijuši augšanai labvēlīgi apstākļi. Turklāt man tie aug komposta kaudzē, kur tiem ir daudz mēslojuma. Man patīk ķirbji, bet ar tādiem milžiem nevaru neko iesākt. Būs jādod govij,” spriež pensionāre. Lai gan interese par ķirbjiem palielinās, tomēr nereti nākas atzīt, ka tie nav pieprasīti arī tad, ja tos piedāvā par brīvu.
Par ķirbju labajām īpašībām zināms daudz. Lielo ogu nav ieteicams cept vai vārīt, jo tad zūd veselīgās īpašības. Izrādās, ka arī konservēti ķirbji nekādu labumu veselībai nedod, bet ir tikai laba piedeva ēdienam. Ir tādas ķirbju šķirnes, kuras ļoti labi garšo arī svaigas. Tās iesaka lietot ar medu.
Ķirbis satur C un B grupas vitamīnus un minerālvielas – aminoskābes, karotīnu, pektīnvielas, fosforu, kobaltu, magniju, varu.
Uzturā var lietot visas ķirbja sastāvdaļas, arī ziedus, ko izmanto salātos ar ogām vai augļiem. Stīgas palīdz sirds un nervu mazspējas gadījumā, tām ir arī urīndzenoša iedarbība. Ķirbja miza stiprina matus, nagus un zobus. Ogas mīkstums, kas līdzinās švammei, izmantojams mugurkaula un locītavu masāžām. No tā var gatavot losjonu, jo mīkstums satur bioloģiski aktīvas vielas un ļoti tīru ūdeni. Tas ieteicams ādas izsitumu un ekzēmu ārstēšanai.
