Lai gan līdz ar aiziešanu pensijā Elga Prilužnija pārcēlusies uz Annu no pilsētas, tomēr arī laukos iztikt ar nelielo pensiju nav viegli. Viņa smejas, ka vismaz kaķim un sunim pārtiku var nodrošināt par naudu, ko saņem par pašas gatavotajām koka karotēm un citiem izstrādājumiem.
Vajadzība iemāca grebt
karotes
Lai gan sievietei šāda nodarbošanās ir neierasta, saimniece rāda ne tikai pašas grebtas koka karotes, bet arī dažāda lieluma lāpstiņas maisīšanai un kāšus, ar ko var muguru pakasīt. Kas nopērkot, iesakot arī citiem, tāpēc darba E.Prilužnijai netrūkstot. Viņa par mājamatnieci kļuvusi pavisam vienkārši. “Kad abi ar vīru pārnācām dzīvot uz laukiem, gadījās, ka manu koka karoti sagrauza suns. Aizbraucu uz tirgu, lai nopirktu jaunu karoti. Toreiz tā maksāja 50 rubļus. Lai es par koka gabalu maksātu tādu naudu! Nolēmu karoti pagatavot pati,” stāsta E.Prilužnija. Viņa atceras, ka pirmos koka darbus strādājusi, klausoties, kā Latvijas Augstākās Padomes deputāti nobalsos – būs vai nebūs brīva, neatkarīga valsts. Tātad karotes top jau vairāk nekā 20 gadus. Sākumā ir gājis visādi, griežot karoti, tika savainots pirksts, arī kāja. Tomēr Elga nespēj iedomāties, kā mājsaimnieces var iztikt bez koka karotes. Viņu šausmina skaņa, ko rada metāla karote, atsitoties pret katla dibenu. “Koka karotei ir tikai viena nelaime. Lai cik tā būtu laba un skaista pagatavota, ar laiku tā kļūst tumša. Taču tās mūžs ir ilgs,” atzīst E.Prilužnija.
Gūst pieredzi, iepazīstot dažādu koksni
Vispirms uz koka uzzīmē karotes aprises. Tad strādā ar nazi un kaltu. Kad lielāka vai mazāka karote izveidota, to ar piemērotu mehānismu nopulē gludu, izmantojot smilšpapīru. Tomēr pēdējo “glanci” panāk ar rokām. Mājamatniece karotes gatavo galvenokārt no bērza, bet noderot jebkurš lapu koks. Dažkārt pircēji prasot karotes no liepas. E.Prilužnija norāda, ka liepu nemaz tik viegli nevar dabūt. Turklāt šis koks žūstot plīst jeb šķeļas. Savukārt izžuvusi liepa ir ļoti cieta, tāpēc ar šo koku ir grūti strādāt. Tas nozīmē, ka karotes būtu jāgrebj no zaļa koka, pēc tam tās esot jāvāra. Tad izžuvušas liepas karotes esot patiesi labas. Nav ieteicams izmantot ievu. “Šim kokam ir specifiska smarža, turklāt mizā tāpat kā augļos ir vielas, kas satur indīgo zilskābi. Jā bērzam nav zaru, tas ir vislabāk apstrādājams. Tiesa, no rūpnieciski apstrādāta bērza koksnes arī ir grūti izgrebt karoti, taču tos dažreiz varu dabūt gaterī,” skaidro mājamatniece. Ja strādā visu dienu, var pagatavot vairākas karotes vai lāpstiņas.
Izvēli nosaka gēnu
mantojums
Šogad E.Prilužnija tirgos ir bijusi maz, lai gan koka izstrādājumus gatavo, lai nedaudz nopelnītu. Ja varu saņemt kaut 5 latus, tad ir labi,” atzīst pensionāre. Viņai pensija nav liela – apmēram 170 latu. To E.Prilužnija nopelnījusi, strādājot par autobusa šoferi, kas tāpat kā karošu grebšana būtu uzskatāma par vīrišķīgu profesiju. “Mana vecmāmiņa teica, ka esmu čigānam no vāģiem izkritusi. Tas tāpēc, ka es nesēdēju tur, kur viņa adīja, bet biju kopā ar vectēvu. Viņš bija krievs, kas prata visādus darbus. Tēvs un divi viņa brāļi bija šoferi Balvos, tāpēc arī mani braukšana saistīja. Sākumā strādāju par autobusa konduktori, bet reizēm tiku arī pie stūres, tāpēc Pečoru autoskolā apguvu šofera profesiju. Tur neko nevar darīt, tie laikam ir gēni,” pamato sieviete.
