Piektdien Liepnas vakara lidojumā debesis rotāja trīs baloni – „Airkargo” (pilots Indulis Blūms) un divi „Elvi” baloni (piloti Kaspars Stāmurs un Arnis Miķelsons). Līdz sestdienas rīta lidojumam Liepnā viņu pulciņam pievienojās vēl divi – „Latvijas Krājbankas” balons (pilots Mārtiņš Briģis), kurš uz Liepnu atbrauca uzreiz no sacensībām Krimā, un „LMT” balons (pilots Ģirts Vilks). Tāpat kā sestdien rītā, starts bija pie Bejas pļavā. Piektdien divi no baloniem ļoti ātri veica nolaišanos, jo traucēja lietus, bet A.Miķelsona pilotētais „Elvi” balons, pateicoties pilota meistarībai, aizlidoja pa priekšu lietus mākonim līdz pašai Liepnai, jo pirmais atrāvās no zemes un lidoja ļoti augstu, kur bija ātrāks vējš. A.Miķelsons smaidot atzīst – lielā mērā tā tomēr ir laimes spēle. “Tas arī ir visfascinējošākais, kas mūs visus rauj debesīs un tur pie baloniem. Tā ir tā odziņa, jo katrs lidojums ir īpašs un nav atkārtojams, pats esmu aizvadījis jau teju 400 lidojumus. Bet uz Liepnu jau piekto gadu braucu, jo te ir forši cilvēki, atmosfēra, nostalģiska romantika, jo mēs visi sirdī esam laucinieki – piemēram, mana sieva ir no Gaujienas, pats esmu dzimis Bilskā un savulaik dzīvojis pie Gaujienas,” atklāj A.Miķelsons.
Ziedo matu šķipsnas
Viņa pilotētajā gaisa balonā pirmo reizi mūžā lidoja liepnenieši Eduards Voilaks, Guntis Macāns un Ilvija Briediņa. E.Voilaks atzīst – lidojums bija brīnišķīgs. „Lidojot secināju, ka meži nemaz nav tik stipri izgriezti, kā daudzi runā,” viņš saka. Arī G.Macāns ir sajūsmā par lidojumu, bet Ilvija smaidot atzīst – lidojums bija brīnišķīgs un labprāt vēlreiz ko tādu izbaudītu. Balons piezemējās Drīzuļos, kur pasažieriem bija jāiztur pārbaudījumus un jāiziet rituāls, kura laikā viņus iecēla grāfu kārtā. Bija jāpalīdz pilotam salocīt gaisa balonu pēc lidojuma, jāziedo matu šķipsna, ko turpat balona degļa liesmās sadedzina, pār balona groza malu noliecoties līdz grīdai, kartē jānorāda vieta, kur balons piezemējās, un jānosauc savu jauniegūto titulu. Liepnenieši, kas lidoja kopā ar A.Miķelsonu, kļuva par grāfiem fon Drīzuļiem. Bet visi pārējie, kas jau ir saņēmuši grāfa titulu, to atzīmēja ar savu personīgo zīmogu – draudzīgu uzsišanu ar plaukstu pa dibenu jaunajam grāfam vai grāfienei. No plaukstām dzerot šampanieti, atzīmēja šo skaisto notikumu, bet dāvanā saņēma gaisa telpu virs Drīzuļu pļavām no potītēm līdz matu galiņiem, rakstisku apliecinājumu un gaisa balona modeli – šampanieša korķi!
Alūksnes lidojums nenotiek
Sestdienas rīta lidojums izdevās ļoti labs visiem pieciem baloniem, jo „debesis pašķīrās” tieši lidojuma laikā. Šā lidojuma laikā piloti veica arī sacensības – ceļu krustojumā Liepnā katrs pilots izmeta marķierus baltajā krustā ar ļoti lielu precizitāti, kā arī veica divus virtuālos uzdevumus. „Rītā zemes vējš pūta vienā virzienā, bet augstākais vējš – pavisam citā, tādēļ piloti, mainot augstumu, varēja ļoti labi izstūrēt. Šeit svarīga bija pilotu meistarība un prasme noķert vējus,” saka sacensību organizatore Liene Stabinge. Tik labvēlīgi laika apstākļi gan vairs nebija Alūksnē sestdienas vakarpusē. Pēc trim pilotu neatlaidīgām un cerību pilnām sanāksmēm sestdienas vakarā tomēr tika pieņemts lēmums, ka stiprā vēja un lietus dēļ lidojuma Alūksnē nebūs, jo tas nav droši, bet drošība gaisa balonu lidojumiem ir svarīgākais priekšnoteikums. Sacensību direktors Mārtiņš Stirāns atzīst – šoreiz laika apstākļi negribēja ļaut nosvinēt festivāla piecgadi. L.Stabinge piebilst – ne velti Latvijas pirmais gaisa balons nosaukts par „Vinniju”, jo ar baloniem tāpat kā ar bitēm nekad neko nevar zināt. Toties stacijas laukumā vakarā tomēr notika balonu nakts spīdēšana, lai gan sākotnēji domāja, ka laika apstākļi atļaus tikai degļu šovu. Tomēr trīs gaisa balonu piloti centās īstenot nakts spīdēšanu, spītējot gana spēcīgajam vējam un cenšoties balonus noturēt pie zemes, lai priecētu alūksniešus.
