Starptautiski pētījumi liecina, ka Latvijā izglītības kvalitāte nav augsta. Lai gan jau sen tiek runāts, ka nepieciešamas reformas, līdz šim būtisku izmaiņu nav. Liepnas internātpamatskolas sociālā pedagoģe Ligita Kūle kopā ar Latvijas Sociālo pedagogu federācijas biedriem vēlas panākt, lai atbilstoši tiktu sakārtota likumdošanas bāze, kas ļautu sociālos pedagogus integrēt izglītības sistēmā. Viņa uzskata, ka tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai uzlabotu izglītības kvalitāti skolās.
“Nepilnības likumdošanā bieži neļauj sociālajiem pedagogiem sasniegt tos mērķus, kādus paredz profesijas standarts. Tomēr šobrīd savas domas negribu konkretizēt, jo tās ir pārāk atšķirīgas no viedokļiem, kas tiek labvēlīgi uztverti un atbalstīti publiskajā telpā. Pie šī jautājuma noteikti atgriezīsimies vēlāk,” atzīst L.Kūle.
– Kādas ir domas un izjūtas, sākot jauno mācību gadu?
– Ir notikušas lielas izmaiņas mācību programmās. Man 1.klasē bija jāiepazīst burti un jāiemācās lasīt. Tagad pirmklasniekiem jau ir jāprot lasīt un rakstīt, turklāt pēc mēneša ir jāraksta pārbaudes darbs latviešu valodā. Kam ir vajadzīgas sarežģītās un smagās mācību programmas, ja daudziem bērniem tās sagādā grūtības, pārdzīvojumus un apslāpē vēlmi mācīties un izzināt pasauli? Tas rada spriedzi bērnos un arī vecākos.
– Kad mācības sāks no sešu gadu vecuma, šīs problēmas vēl vairāk saasināsies.
– Manuprāt, labāk mācības 1.klasē sākt no septiņiem gadiem. 30.augustā notika Valsts izglītības satura centra konference par integrētās mācību programmas sešgadīgiem bērniem aprobācijas rezultātiem. Šogad vēl turpinās pilotprojekts, bet, iespējams, jau nākamgad 1.klasē mācīsies sešgadnieki.
– Varbūt šis lēmums saistīts ar vēlmi atteikties no 12.klases?
– Šādā veidā iecerēts risināt jauniešu nodarbinātību. Mūsdienās jauniešiem ir daudz mazāk nodarbinātības iespēju, kā bija senāk. Taču jebkura jaunieša problēma sākas ar vajadzību sevi izprast un atrast savu vietu dzīvē un darbā, kas nav viegls uzdevums. Lai to sekmīgi veiktu, ir nepieciešama atbilstoša sociālā vide. Vidējo izglītību varētu iegūt, beidzot 11.klasi. Kādreiz taču tā bija. Tiesa, pati esmu beigusi 12 klases.
– Vai vajadzētu atteikties no budžeta vietām augstskolās un pāriet uz pilnīgu maksas augstāko izglītību?
– Pati mācījos budžeta grupā Rēzeknes augstskolā. Ja man šīs iespējas nebūtu, tad es nevarētu iegūt augstāko izglītību. Es saņēmu paaugstinātu stipendiju un arī studējošo kredītu, tāpēc varēju pilnvērtīgi nodoties studijām un neuztraukties, ka nebūšu paēdusi vai nepietiks naudas biļetei uz mājām. Tāda situācija ir daudziem, tāpēc Latvijā noteikti ir vajadzīgas budžeta vietas. Citādi veidosies elitāra sabiedrība, kurā maksātspējīgie iegūs augstāko izglītību, bet vairums to nevarēs. Apgalvojums, ka visi studētgribētāji varēs saņemt kredītu, šķiet, liecina par biznesa interesēm, atbalstot bankas. Banku tiešais mērķis ir gūt peļņu, tāpēc tās “neparakstīsies” uz nosacījumiem, kas varētu nest zaudējumus.
– Alūksnē būšot mājasdarbu pildīšanas skola?
-Mājasdarbu pildīšanas skola ir Latvijas Skolotāju korporācijas dibināta izglītības iestāde, kas šobrīd ir tapšanas procesā. Septembrī skolēni varēs pildīt mājasdarbus astoņās pilsētās, taču ar laiku skolai būs struktūrvienības visā Latvijā. Mērķis ir palīdzēt skolēniem mācībās. Esmu struktūrvienības vadītāja Alūksnē, turklāt pašlaik izskata manu kandidatūru skolas direktores vietnieces amatam. Acīmredzot ir novērtētas manas stiprās puses. Taču līdz ar to pienākumu loks būs daudz plašāks.
Šobrīd izglītības programmas ir daudzveidīgas un smagas, tāpēc skolēniem un skolas personālam ir nepieciešams kvalitatīvs atbalsts. Vecāki ir ļoti aizņemti un noguruši pēc darba, tāpēc nevar palīdzēt skolēniem. Manuprāt, ar laiku viņi novērtēs mājasdarbu pildīšanas skolu, redzot, ka bērni gūst labākas sekmes mācībās. Tiesa, vairumam skolēnu vecāku ir vāja maksātspēja. Tomēr ir arī tāda pieredze, ka privātā maksas pulciņā ir vairāk bērnu nekā līdzīgā, kur nodarbības ir par brīvu. Acīmredzot būtiska ir skolotāja profesionalitāte un prasme ieinteresēt. Mājasdarbu pildīšanas skola piedāvā maksas pakalpojumus, taču ar tiem nav paredzēts pelnīt. Vecāku maksa nodrošinās pedagogu darba atalgojumu un segs telpu īres izdevumus. Tiks arī piesaistīts Eiropas fondu finansējums, lai trūcīgo ģimeņu bērniem maksu samazinātu vai arī varētu skolā pildīt mājasdarbus par brīvu.
– Ko darāt Sociālo pedagogu federācijā?
– Septembrī aprit gads, kopš ir izveidota šī organizācija. Tajā visi strādā pēc brīvprātības principa. Mums bija tikšanās ar Izglītības ministrijas darbiniekiem, lai pārrunātu sociālo pedagogu finansēšanu. Pašlaik tos finansē pašvaldības, taču tām trūkst līdzekļu. Diemžēl ministrijas nostāja ir kategoriska – valsts šos speciālistus nefinansēs, jo trūkst naudas. Pagaidām Alūksnes novadā sociālais pedagogs ir tikai Liepnas internātpamatskolā, ko finansē valsts, un Alūksnes ģimnāzijā. Situācija mainās atkarībā no finansējuma, tāpēc sociālajiem pedagogiem trūkst stabilitātes. Šis amats skolā nav obligāts, tāpēc nereti rodas situācijas, kad sociālais pedagogs nevar pilnvērtīgi iesaistīties konfliktu situāciju risināšanā.
– Cik svarīgs ir sociālais pedagogs?
– Sociālais pedagogs ir jauna profesija. Man šis ir piektais darba gads Liepnas internātpamatskolā, kur pirms tam nebija šāda speciālista. Līdz ar to esmu tā, kas rada priekšstatu par šo darbu. Es uzklausu bērnus un sadzirdu problēmas, nenoliedzot viņu domas, pārdzīvojumus un apsvērumus. Tas sevišķi internātskolas bērniem ir ļoti svarīgi. Tiek organizētas nodarbības sociālo prasmju – saskarsmes, konfliktu risināšanas un citu – apgūšanai. Vēl ir tematiskas nodarbības un profilaktiski pasākumi, kuros stāsta par risku kļūt atkarīgiem no alkohola, narkotikām, datoriem un alternatīvām. Protams, tiek arī risinātas sarežģītas situācijas, lai audzēkņi varētu sekmīgi mācīties. Protams, novērtēt sociālā pedagoga darbu ir ļoti sarežģīti, jo viņš strādā komandā. Taču viņš ir devis savu ieguldījumu, lai palīdzētu skolēniem…
