Ārzemes arvien lielāku popularitāti gūst kustība “Ar bērniem ieeja aizliegta”, kas aizliedz vai ierobežo bērnu atrašanos restorānos, viesnīcās, lidmašīnās, kinoteātros un citās sabiedriskās vietās.
Ideja tiek pamatota ar nevēlēšanos…
Ideja tiek pamatota ar nevēlēšanos pakļaut savus klientus riskam, ka viņu atpūtu sabojā kāds trokšņojošs mazulis. Dīvaini! It kā paši nekad nebūtu bijuši mazi, niķojušies un bļāvuši. Vien audzināšana kļuvusi brīvāka un bērni skaļāki. Jā, nenoliedzami bērna skaļa raudāšana traucē atpūsties, bet tā ir sabiedriska vieta. Ja gribas totālu mieru, tad jādodas atpūsties mājas. Tad jau varētu likt runāt noteiktā balss tembrā vai aizliegt ēdot čāpstināties. Katram kaut kas var traucēt, bet ne vienmēr savu neapmierinātību vajag klaji demonstrēt. Kur paliek iecietība? Vecākiem pašiem būtu jāsaprot, kurā brīdī bērna raudāšanas dēļ jāpamet restorāns vai izklaides pasākums. Gan apkārtējo labad, gan paša bērna dēļ. Nevis egoistiski baudīt atpūtu, lai gan bērnam nemaz tas nepatīk. Pareizi jau nav, ja vienu, divus gadus vecu mazuli vecāki staipa līdz uz operu, teātri vai koncertu! Katram vecumam savi pasākumi! Šādas problēmas nemaz nebūtu, ja būtu pietiekami daudz bērnu restorānu, bērnu pasauļu, bērniem draudzīgu viesnīcu ar atbilstošu interjeru. Manī bērnu raudas, spiegšana vai kliegšana izraisa prieku. Tā ir jauna dzīvība! Jauna personība! Bērni ir lielākā bagātība! Varētu jau novīpsnāt par trakajiem ārzemniekiem, ja vien latviešiem nebūtu tendence akli pārņem visu eiropeisko. Mani nemaz nepārsteigtu, ka šī kustība būs arī Latvijā.
