Jau nedēļu Alūksnes Pilssalā – vietā, kas šobrīd sabiedriskām norisēm netiek izmantota, jo aizaugusi ar garu zāli, kokiem, bet savulaik tieši tur atradusies Alūksnes viduslaiku pils galvenā daļa – SIA “Arheo” veic arheoloģiskos pētījumus, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par Alūksnes viduslaiku vēsturi.
Izrakumus SIA “Arheo” veic kopā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studentiem. Starp viņiem ir arī alūksniete Inese Rezgoriņa, kura ar lielu interesi veic izrakumus savā dzimtajā pilsētā. SIA “Arheo” ir jau vairākkārt strādājuši Alūksnē, bet tieši pils vietā izrakumus veic pirmo reizi.
Pētīs trīs vietas
“Cietoksnis – četrstūra pils celtne no Livonijas ordeņa laikiem – bijis vietā, kur tagad veicam izrakumus. Viens no mūsu uzdevumiem ir atrast pazudušo pagalma sienu. Savulaik te bijuši četri pils korpusi – tagad pirmo reizi ir iespēja dabā izmērīt korpusa platību un salīdzināt iegūtos datus ar zviedru laiku plānos minētajiem. Vietā, kur rokam, vajadzētu būt divu Austrumu puses korpusu krustpunktam. Krustpunkta iekšpusē mēģinām pirmo reizi atrast agrāko iekšējā pagalma līmeni – tur apakšā vajadzētu būt bruģim. Mūsu mērķis ir aizrakties līdz senajam līmenim un līdztekus noskaidrot, cik lielā slānī tur gadiem ir veidojies būvgružu uzaugums,” stāsta arheologs Mārtiņš Lūsēns. Otra izrakumu vieta ir pils ārējā pagalma vietā – netālu no pils galveno vārtu ieejas. M.Lūsēns secina, ka šajā vietā savulaik kausēts metāls, jo atrod daudz dzelzs sārņu. “Izrādās, ka šajā vietā ir mākslīgi iebērts grants – smilts sajaukums, jo gar īsto pamatgrunti kaut kas aiziet dziļumā un ir aizbērts. Mēģināsim šai iebērtajai masai kaut vienā vietā izrakties cauri, lai redzētu, kas ir apakšā un kādēļ šeit ir tik liels uzbērums. Bet trešā vieta, kur raksim, būs pie pils galveno vārtu ieejas, lai atsegtu, kāda ir izskatījusies ieeja cietoksnī,” atklāj M.Lūsēns.
Mūri ir labi saglabājušies
Kopumā izrakumus veiks aptuveni 60 kvadrātmetru platībā. Pirmās nedēļas laikā sasniegts jau divu metru dziļums, ko šonedēļ vēlas padziļināt par vēl pusotru metru. M.Lūsēns uzsver – zem zemes agrākie pils mūri ir labi saglabājušies. “Alūksne ir ļoti interesanta vieta arheoloģisko izrakumu veikšanai, jo atrodas Livonijas – Krievijas robežpunktā, te savulaik bijis tālākais Livonijas cietoksnis un austrumu robežpunkts. Līdz ar to arī zviedriem tas bija pietiekami nozīmīgs cietoksnis. Tagad arī Alūksnes novada pašvaldība ir izrādījusi pretimnākšanu arheoloģisko izrakumu veikšanai, jo vēlas izzināt vēsturi. Perspektīvā tam vajadzētu novest pie tā, ka šī Marienburgas pils vieta tiek sakopta – līdzīgi kā tagad Vastselīnas pils Igaunijā,” saka M.Lūsēns.
Jautāts par pirmās nedēļas atradumiem, arheologs rāda arī monētas. “Atradām Zviedrijas karaļa Kārļa XI – 1693.gada monētu – vienu ēru. Tā ir no laika, kad cietoksnī atradās zviedru garnizons. Ļoti daudz ir dažādas munīcijas, kā jau militārā cietoksnī – izsprāgušas lielgabalu čuguna granātas, čuguna lodes. Esam atraduši arī baltā māla pīpju kātus, jātnieka piešu fragmentu, karavīra jostas sprādzes, krāsns podiņu lauskas, dzīvnieku kaulu fragmentus,” viņš saka.
Radīs unikālu informāciju
Cietokšņa iekšējā pagalma austrumu korpusā viņi atseguši krāsns muti. M.Lūsēns stāsta, ka viduslaikos bija ierasts apsildi veikt ar silto gaisu – arī Marienburgas cietoksnī, kurinot no pagalma puses, un pa speciāliem kanāliem un atverēm nogādāt silto gaisu telpā. “Tas ir līdzīgi kā pirts krāšņu princips. Bet šādi parasti apsildīja tikai vienu telpu – visbiežāk tā bija kapitula zāle, jo guļamtelpas un ēdamtelpas ordeņa laikos neapsildīja,” norāda arheologs. SIA “Arheo” uz Alūksni aicinās arī mūru restaurācijas speciālistus, kuri sniegs rekomendāciju, ko darīt ar atrakto daļu. “Ilgstoši atstāt atsegtus mūrus nevar, ja uzreiz neveic konservāciju, jo pēc 300 gadu “gulēšanas” zem zemes tie ir pielāgojušies citam mikroklimatam – straujās temperatūras maiņas tos sabojās. Tad mūrus jāapber līdz laikam, kad kaut ko darīs. Tagad secinām, ka šajā Pilssalas vietā, kur rokam, nākotnē virskārtu līdz pusotra metra dziļumam var droši ņemt nost ar tehnikas palīdzību, jo tur nav seno vērtību,” atzīst M.Lūsēns. Viņš uzskata – ir jāsāk domāt par to, kā pilsdrupas Alūksnē padarīt interesantas tūristiem – atraktīvas, mūsdienīgas. Ja nākotnē konservēs mūrus, iezīmēs pils vietu, tad šobrīd veiktie izrakumi dos tam unikālu informāciju.
