Alūksnē dzīvo dažādi cilvēki. Ir optimisti, kuri tic, ka, lai arī lēni, bet Alūksne tomēr attīstās. Ir pesimisti, kas uzskata, ka te neko nevajag attīstīt, jo pēc pāris gadiem tāpat neviens vairs šeit nedzīvos. Ir skeptiķi, kas pauž neizpratni, kāpēc visi tā pūlas kaut ko darīt un kam tas vispār ir vajadzīgs. Ir interneta vides lietotāji, kas apgalvo, ka Alūksne ir bedre – ne te kaut kas bija, ne te kaut kas būs.
“Patiesība ir visam pa vidu, tomēr, lai kādi cilvēki šeit dzīvotu, viņi pamatu pamatos zina, ka Alūksne ir vieta ar senām tradīcijām, ar kultūras vēstures bagātībām, ar gudriem cilvēkiem, kas dzīvo ne tikai Alūksnē, bet visā Latvijā un ārpus tās,” ar šādiem vārdiem Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte vakar atklāja divu dienu vēstures konferenci “Alūksnes novada kultūrvēstures jautājumi”.
Šī konference uzskatāma par noslēgumu visu vasaru notikušajiem svētkiem, kas veltīti Atzeles deviņsimtgadei. Vienlaikus tā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), kā arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) izbraukuma kopsēde, kas tiek organizēta sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību.
Interesi rada novada
atrašanās vieta
LZA prezidents Juris Ekmanis gan norāda, ka šī nav pirmā kopsēde, kas notiek Alūksnē. Līdzīgs pasākums te rīkots jau 1999.gada 3.septembrī. Tiesa, Alūksne viņa acīs ir gana interesanta vieta, lai tai pievērstos atkārtoti. “Alūksnes novads ir tas, kur jau vairāk nekā pirms tūkstoš gadiem sāka krustoties baltu ceļi un sāka veidoties tā saimnieciskā un kultūras darbība, kuru mēs šodien varam ar lepnumu rādīt un stāstīt par viņu citiem,” viņš saka.
Pievilcīgu vēsturnieku acīm to padara atrašanās divu citu valstu – Igaunijas un Krievijas – pierobežā, tādējādi atspoguļojot dažādu tautu mijiedarbību un savstarpējo sadarbību. “Mūsu kopsēdes būtiska iezīme ir tas, ka visi referāti pamatojas uz jauniem Latvijas un ārzemju arhīvos iegūtiem materiāliem, uz sarunām ar laikabiedriem, notikumu vietu personiskiem apsekojumiem jeb to, ko mēs saucam par pirmavotiem,” apgalvo J.Ekmanis.
Referātus plāno apkopot grāmatā
Savukārt RPIVA rektore Dace Markus vērš uzmanību uz Alūksnes novada īpašo izloksni jeb malēniešu valodu, kas joprojām ir dzīva. Pirms konferences atklāšanas ikviens varēja iepazīties ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta “Malēniešu tradīciju apguves darbnīcas” rezultātiem, iemēģinot roku latvāņu instrumentu gatavošanā un malēniešu vārdu atpazīšanā. Savukārt atklāšanu noslēdza muzikālais kolektīvs “7.līnija”, kas izpildīja dziesmu ar malēniešu valodas vārdiem.
Malēniešu valodai veltīta arī daļa vēsturiskās konferences referātu, ko sagatavojuši dažādu profesiju un paaudžu pētnieki. Sagatavotie referāti aptver daudzpusīgu tēmu loku, sākot ar vēsturiskām personām un notikumiem līdz pat iestāžu, vietu vēsturei un citiem specifiskiem tematiem. Tos visus plānots apkopot un izdot atsevišķā grāmatā.
