Jānis Ceļmillers, Vidzemes reģionālā ES struktūrfondu informācijas centra vadītājs
Iespēja laba, interese – maza
Šī ir laba iespēja, kas daļēji risinās problēmu par labu darbinieku trūkumu, uz ko nereti norāda darba devēji. Darba devējs var apmācīt potenciālo darbinieku ne par savu naudu un vēl saņemt stipendiju kā darba vadītājs. Alūksnē mums jau bija seminārs ar Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniekiem par šo tēmu un būs vēl citviet Vidzemē. Apbēdināja, ka bija maz interesentu. Pašlaik aģentūra īsteno vairākus projektus, apgūstot Eiropas naudu, bet ne darba devēji, ne pašvaldības lāgā to neizprata – visvairāk apmeklētāju bija no nevalstiskajām organizācijām, kas vienmēr čakli meklē finanšu piesaistes iespējas. Pieļauju, ka uzņēmējiem pietrūkst informācijas, jo neticu, ka nevienam uzņēmējam tas nav saistoši. Līdz šim mūsu centrā uzņēmēji visvairāk interesējušies, kā no Eiropas iegūt līdzekļus ražošanas paplašināšanai, modernizācijai. Pašlaik gan mums viņi ir jāapbēdina, jo Vidzemē īpaši nelielo pilsētu uzņēmēji šogad tiek atdalīti no Eiropas fondiem. Viņiem tie vairs nav pieejami, jo tagad “modes lieta” ir eksports, bet uzņēmējam bieži vien svarīgāk ir uzlabot ražošanas procesu, kam Eiropa naudu vairs nedod.
Virgīnija Veļķere, Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles vadītāja
Palīgstrādniekus nevajag
Ņemot vērā mūsu reģiona ne pārāk straujo ekonomisko augšupeju, paredzams, ka no mūsu darba devējiem būs ļoti reti gadījumi, kad pieprasa apmācīt konkrētas profesijas speciālistu. Bet, ņemot vērā, ka, lai arī bezdarba līmenis ir augsts, darba devējiem arvien grūtāk ir atrast piemērotus speciālistus, iespējams, interese būs. Jau līdz šim ir bijuši gadījumi, kad uzņēmēji ir izteikuši vēlmi apmācīt konkrētu darbinieku, piemēram, būvniecības darbos, bet ne palīgstrādnieku līmenī, tomēr ne vienmēr aģentūras datubāzē ir bezdarbnieki ar atbilstošu kvalifikāciju. Problēmas rada tas, ka darba devējiem šos speciālistus vajag tūlīt un uzreiz, bet, ja notiek apmācības, tad darba devējam sava darbība ir jāplāno pakārtoti tai un periodu uz priekšu, kas ir sarežģīti pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Var saprast arī darba devējus, jo viņiem jāzina, piemēram, valsts nodokļu politika turpmāko gadu periodā. Arī Alūksnē reģistrētais bezdarba līmenis ir samazinājies ievērojami, bet galvenokārt tas ir tādēļ, ka bezdarbnieki nenāk pārreģistrēties, jo nodarbināti sezonas darbos. Tādēļ patieso ainu redzēsim tikai rudenī.
Andis Zariņš, SIA “Ozoli AZ” valdes loceklis
Palīdzēs vismaz
dažiem
Problēma par izglītotu, profesionālu darbaspēku pastāv nemitīgi. Šī varētu būt viena no iespējām, kas ieinteresē bezdarbniekus būt darba ņēmējiem, atrast stabilu darbu, nevis pārtikt no sociālajiem pabalstiem. Kopējā nodarbinātības veicināšanā tam būs devums un jācer, ka vismaz daļai uzņēmēju tas atvieglos labu darbinieku meklējumus. Šī iespēja būtu laba cilvēkiem, kas arī agrāk bijuši aktīvi darba tirgū, bet dzīve piespiedusi pārkvalificēties. Vai izdosies iesaistīt to bezdarbnieku daļu, kas pat nepieliek pūles, lai kļūtu par pastāvīgiem darbiniekiem, paliek atklāts jautājums. Ja ir griba, vēlme strādāt un pārkvalificēties, tad rezultāti būs. Vai šis ir pareizākais risinājums, kā tērēt Eiropas naudu – grūti teikt. Manuprāt, ir jāļauj uzņēmējiem iegādāties ražošanas līdzekļus un tad arī radīsies darbavietas, bet šādu iespēju Eiropas fondos ir maz. Eiropas naudu it īpaši laukos vajadzētu tērēt infrastruktūras attīstīšanai. Tiesa gan, līdz šim lauki mūsu valstī ir tik daudz nīdēti, ka tur palicis maz iedzīvotāju. Tagad sākt laukos uzņēmējdarbību ir ļoti grūti, jo nav, kas strādā.
