Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvalde sadarbībā ar skolu direktoriem izstrādājusi kārtību, kādā sadala mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz izstrādāto kārtību plānots apstiprināt bez laika ierobežojuma. „Šī kārtība veidota ar tādu domu, ka tie būs pamatnoteikumi, nenorādot konkrētu termiņu. Saņemot attiecīgo finansējumu, tā sadales kārtība tiks pielāgota naudas apjomam,” skaidro Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča, iepazīstinot ar izstrādāto kārtību Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas deputātus.
Piedāvā divus iespējamos risinājumus
Viņa norāda, ka jaunā kārtība veidota, ņemot vērā skolēnu skaita prognozes uz 1.septembri, normatīvajos aktos noteiktos izglītības programmu koeficientus, kā arī finansējumu, kas saņemts uz vienu skolēnu šāgada pirmajos astoņos mēnešos. „Ministrijā tika apgalvots, ka finansējumam uz vienu audzēkni gada atlikušajos četros mēnešos nevajadzētu būt mazākam,” piebilst G.Kupča. Salīdzinājumā ar iepriekš izstrādāto kārtību, atšķirības ir minimālas. Būtiskākās no tām attiecas uz finansējumu pedagogu papildu pienākumu veikšanai.
„Dalot finansējumu novadiem, ministrijā tiek uzsvērts, ka nauda atnāk izglītības programmu realizēšanai, bet 40 procenti paliek papildu pienākumu veikšanai – rakstu darbu labošana, klases audzināšana, gatavošanās stundām un tamlīdzīgi,” skaidro G.Kupča. Salīdzinot, cik liels finansējums papildu pienākumu veikšanai paliek pēc izglītības programmas realizēšanai nepieciešamā, vērojamas ļoti lielas atšķirības. Piemēram, Jaunlaicenes pamatskolā pāri nepaliek pat viena likme, bet Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā paliek 49 likmes, ko var izlietot arī algas likmes paaugstināšanai.
Sākotnēji ar direktoriem nolemts izdalīt katrai skolai pa vienai stundai klases audzināšanas darbam, divas stundas priekš gatavošanās mācību stundām un aprēķināt 13 procentus pārējo pienākumu apmaksai. Vēlāk izskanējis priekšlikums aprēķināt otru variantu, proti, noteikt 20 procentus finansējuma papildu pienākumu veikšanai, ļaujot skolām pašām noteikt, kā to izmantot. Pirmajā variantā no lielajām jeb visām trīs pilsētas skolām nāktos izdalīt nepilnas četras likmes, bet otrajā – mazliet vairāk kā sešas likmes.
Atbalsta personāls – atbilstoši skolēnu skaitam
G.Kupča atgādina, ka šīgada astoņos mēnešos šim pašam mērķim pietrūcis vairāk nekā 11 likmes, kas mazo skolu vajadzībām izdalītas no lielajām. Komitejas deputāti nolēma uz domes sēdi virzīt abus variantus, kā ieteicamo no savas puses nosakot 20 procentu variantu. Gala lēmums tiks pieņemts šīs nedēļas domes sēdē, kad paredzēts apstiprināt kārtību par mērķdotāciju sadali.
Vēl saistībā ar to izskanējis priekšlikums samazināt administrācijai paredzēto izdevumu apjomu. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka tie nedrīkst pārsniegt 15 procentus no kopējā finansējuma. G.Kupča norāda, ka šobrīd tikai trīs novada skolas var atļauties direktora vietniekus un bibliotekāra štata vietu, bet sešām skolām pietrūkst finansējuma direktora darba samaksai. Tiek prognozēts, ka trūkstošās summas segšanai būs nepieciešami 477 lati jeb viena direktora likme mēnesī. Samazinot administrācijai paredzēto daļu, šī summa tikai palielinātos, tāpēc priekšlikums nav reāls.
