Apes novada dome nosūtījusi vēstuli Satiksmes ministrijai un Vidzemes plānošanas reģionam. Tajā tiek pausta tranzīta ielas iedzīvotāju neapmierinātība, ka kārtējo reizi tiek atlikta šīs ielas rekonstrukcija.
Pašvaldība vēstuli papildināja ar informāciju par transporta kustības intensitāti šajā ielā un citiem datiem.
“Kravas mašīnas, kas brauc pa tranzīta ielu uz Latvijas – Igaunijas robežu, apdraud gan gājēju drošību, gan bojā īpašumus. Tā ir šaura, un ēkas atrodas tuvu brauktuvei. Ja uzskata, ka šis reģionālais ceļš un tranzītiela nav svarīgi Vidzemē, lai gan otrpus robežai ir Šengenas līguma valsts ar izeju uz Tallinas ostu, tad mums nav citu iespēju, kā slēgt to tranzīta kustībai. Turpinās sarunas ar ministriju, bet nav zināms rezultāts,” stāsta Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.
Lai gan ne pirmo reizi tiek aktualizēta šī problēma, ministrijā joprojām brīnās, ka cauri Apei kursē tranzīts. A.Harju informē, ka tranzīta iela atbilst gandrīz visiem noteiktajiem kritērijiem, kas dod tiesības pretendēt uz ES fondu finansējumu ielas rekonstrukcijai. “Nav mums vienīgi 1000 kravas automašīnu diennaktī, tomēr ielai ir pietiekami liela noslogotība. Tā ir būvēta laikā, kad tāda nebija paredzēta. Tiek bojāts ne tikai asfalta segums, kas ir bedrains, bet arī apakšzemes komunikācijas. No pašvaldības pamatbudžeta līdzekļiem tika uzlikti ielāpi asfaltam, bet tie prasa lielu naudu – pērn 20 000 latu, šogad – 10 000 latu,” skaidro A.Harju. Lai uzlabotu gājēju drošību, vajadzētu izbūvēt ietvi. Pagaidām vēlas rekonstruēt tranzīta ielas vienu kilometru, kura izmaksas ir apmēram 1 miljons latu.
