Ģimenes ārstu jaunajai darbības kvalitātes novērtēšanas programmai, kas stājas spēkā šovasar un ļauj mediķiem piesaistīt papildu valsts finansējumu savai praksei, no Alūksnes novada pieteikušās tikai ģimenes ārstes Ausma Mininga un Anita Muižniece, bet no Apes novada – neviens ģimenes ārsts.
Pieteikties tai ģimenes ārsti, kuru pacientu skaits nav mazāks par 1200, varēja brīvprātīgi. Latvijā ir 1117 šādi ģimenes ārsti, bet kopumā pieteicās tikai 10 procenti. Veselības norēķinu centra sabiedrisko attiecību vadītājs Toms Noviks atzīst – programma valstī ir jauna, šāda aktivitāte arī gaidīta un turpmāk tā noteikti palielināšoties.
Vairāk laika pacientam
“Ja ģimenes ārsts savāks vismaz 70 punktu, saņems kvalitātes novērtējuma finansējumu – maksimāli 2500 latu uz praksi gadā. Šo naudu ārsta praksē varēs tērēt pēc saviem ieskatiem,” stāsta T.Noviks. Pacientiem būšot vairāki ieguvumi no jaunās programmas – ārsti kļūšot pacientam vēl pieejamāki. “Līdz šim ir noteikts, ka ģimenes ārstam pieņemšana plānveida pakalpojumu saņemšanai pacientam jānodrošina vismaz piecu darbdienu laikā, tagad – vismaz četru. Ģimenes ārsti darbā ar pacientiem vairāk iesaistīs ārsta palīgu vai medicīnas māsu, līdz ar to ārstam atbrīvosies darba laiks sarežģītāku gadījumu ārstēšanai, jo, piemēram, profilaktisko un izglītojošo darbu varēs veikt arī ārsta palīgs vai māsa. Hroniski slimam pacientam, kuram regulāri nepieciešami medikamenti, recepti drīkstēs izrakstīt arī ārsta palīgs vai māsa bez ārsta apmeklējuma, ja ģimenes ārsts tam būs devis piekrišanu. Līdz ar to kopumā pacientam tiks veltīts vairāk laika,” apgalvo T.Noviks. Sava ģimenes ārsta darba kvalitātes novērtēšanā daļēji varēs piedalīties arī pacienti, aizpildot īpašas anketas, kas būs pieejamas praksē. Bez minētajiem pamatkritērijiem papildus programmas gaitā ārsti varēs nodrošināt arī papildu pieņemšanu, pagarinot darba laiku, un radīt iespēju pacientam sazināties ar ārsta praksi elektroniski.
Dara jau līdz šim
Ģimenes ārstes Ausma Mininga un Anita Muižniece atzīst – no noteiktajiem kritērijiem daudz ko dara jau gadiem, tādēļ arī nolemts iesaistīties. Vienīgi tagad būšot stingrāka darba uzskaite, analīze un dokumentācija. A.Miningas praksē ir daudz darbinieku: medicīnas māsa un reģistrators Alūksnē, ārsta palīgs Jaunannā, tādēļ, ja ir iespēja piesaistīt papildu finansējumu no valsts, to arī izmantošot. “Jau tagad visi pārstrādājam darba laiku, turklāt ārsta palīgs strādā arī sestdienās. Receptes medikamentiem jau līdz šim tika izrakstītas pacientiem pat agrāk nekā trīs darbdienu laikā. Mums jau tagad medicīnas māsai un feldšerim ir atsevišķas telpas pacientu pieņemšanai, tādēļ mums tas nebūs nekas jauns,” saka A.Mininga un atzīst – arī sazināšanās ar pacientiem elektroniski nebūs jaunums, jo jau līdz šim to dara. A.Muižniece jauno programmu vērtē kā iespēju piesaistīt papildus finansējumu. Viņas praksē strādā divi ārsta palīgi. “Vienīgi neloģisks šķiet viens no obligātajiem kritērijiem, ka ģimenes ārsta reģistrēto pacientu hospitalizāciju skaitam jābūt vismaz par 40 procentiem zemākam nekā vidēji valstī. Šo kritēriju ģimenes ārsts nevar ietekmēt ar savu darbu – tas ir nejaušības princips, jo neatliekamu gadījumu skaitu, piemēram, traumas, ģimenes ārsts nevar prognozēt. Ar labu profilaktisko darbu, aprūpi ģimenes ārsts var mazināt hronisko pacientu hospitalizāciju, bet ne neatliekamo,” vērtē A.Muižniece.
