Alūksnē – “mūžīgie vienvirzieni” un standartiem neatbilstošas gājēju pārejas
Alūksnes novada domē teju katru mēnesi izskata kādu jautājumu par jaunu ceļa zīmju izvietošanu pilsētā – galvenokārt par dažādiem aizliegumiem. Vai tas patiesi uzlabo satiksmes drošību pilsētā, paliek atklāts jautājums, jo speciālisti norāda – Alūksnē joprojām ir vairākas vietas, kur ceļa zīmes izvietotas aplami.
Pašvaldība nesen pat izveidoja darba grupu, lai analizētu ceļa zīmju izvietojumu Alūksnes ielās. Pēc tās ierosinājumiem deputāti jūlija sēdē nolēma izvietot septiņas jaunas ceļa zīmes “Dodiet ceļu”: Apes un Alsviķu ielas, Avotu un Valkas ielas, Dores un Smilšu ielas krustojumā, Latgales ielas atzarā pie īpašuma nr.32, Ošu ielas atzarā uz īpašumu nr.5, Rijukalna ielas atzarā uz īpašumu nr.10 un Rūpniecības ielas atzarā uz īpašumu nr.4. Bet transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus noteica Jāņkalna ielas posmā no Lielā Ezera līdz Smilšu ielai, uzstādot četras ceļa zīmes “Apstāties aizliegts” pie Alūksnes sākumskolas.
Savukārt pašvaldības teritoriālās komitejas augusta sēdē šonedēļ deputāti atkal skatīja jautājumus par ceļu satiksmi. Tā kā ar septembri Jāņkalna ielā 38 atradīsies Alūksnes mūzikas skola, tai blakus esot nepieciešama gājēju pāreja bērnu drošībai.
Jāuzsver, ka tā tad būs sestā gājēju pāreja uz Jāņkalna ielas, kas ir tranzītiela, ap kilometru garajā posmā no veikala “Luna” līdz veikalam “Iki”. Pašlaik vēl nav gūts saskaņojums ar “Latvijas valsts ceļiem” par pārejas izveidi, turklāt vēl norit pašvaldības iepirkums par gājēju ietvju uzlabošanu vairākās pilsētas ielās, tostarp šajā posmā, tāpēc līdz projekta īstenošanai pašvaldība vēlētos rast kādu pagaidu risinājumu.
Vienvirziens, kas nebeidzas
Autoapmācības instruktors Guntis Žīgurs Alūksnes ielās pavada daudz laika un “Alūksnes Ziņām” atzīst – ir vietas, ko nekādi nevar izbraukt atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem.
“Piemēram, braucot pa Raiņa bulvāri, redzam, ka Meža ielas un Raiņa bulvāra krustojumā ir ceļa zīme par vienvirziena kustības sākšanos. Šo zīmi un tās darbības beigas atceļ tikai ceļa zīme “Vienvirziena ceļa beigas”. Bet nobraucot gar bērnudārzu un tuvojoties Raiņa bulvāra, Dārza un Helēnas ielas krustojumam, ir tikai brīdinājuma zīme, ka sāksies divvirzienu satiksme – nekur nav zīmes par vienvirziena kustības beigām. Ja šādā virzienā braucot krustojumā ieņemu kreiso malējo stāvokli un gribu nogriezties pa kreisi, es rupji pārkāpju ceļu satiksmes noteikumus un avārijas situācija ir garantēta. Tā kā vienvirziena kustība nebeidzas, es varu arī turpināt braukt taisni pa Helēnas vai Dārza ielu kreisajā pusē, kā tas ir atļauts vienvirziena kustības ielās, un meklēt ceļa zīmi, kur tad beidzas noteiktā vienvirziena kustība!” saka G.Žīgurs.
Ļoti ilgi ceļa zīmes par vienvirziena kustības beigām nebija arī Dārza un Jāņkalna ielas krustojumā, K.Barona ielā. Neizprotama ir arī rīkojuma ceļa zīmes “Braukt taisni vai pa labi” atrašanās Gulbenes ielā pie degvielas uzpildes stacijas “Lukoil”, ja brauc virzienā no Malienas ielas.
“Sanāk, ka es nedrīkstu nogriezties pa kreisi, kur atrodas autoserviss, kalēja darbnīca, jo šī ceļa zīme ir spēkā līdz nākamajam krustojumam. Pašlaik gan tāpat neviens to neievēro, jo tā ir smieklīga ceļa zīme, ko izvietoja pirms gada,” saka G.Žīgurs.
Zīmes – kājām gaisā
Viņš uzsver, ka pilsētā uz ielām bija uzkrāsoti arī vairāki absurdi ceļa apzīmējumi, bet tagad tie par laimi jau izdzisuši, piemēram, ka no Torņa ielas nedrīkst nogriezties uz centra pusi Pils ielā, jo tur bija nepārtrauktā līnija.
“Savukārt, iebraucot apdzīvotā vietā Māriņkalnā, ir absurda zīme “Ceļu krustojums ar mazāksvarīgu ceļu”, ko uzstāda tikai ārpus apdzīvotām vietām. Bet visabsurdāk šķēršļa apbraukšanas ceļa zīmes īslaicīgo remontdarbu veikšanas laikā izvieto SIA “Rūpe” strādnieki: ja šķērslis ir kreisajā pusē, viņi izliek zīmi, ka autovadītājiem jābrauc viņiem virsū, vai arī gadījumos, kad šķērsli var apbraukt no abām pusēm, šo zīmi noliek kājām gaisā, kas savukārt nozīmē, ka tālāk braukt aizliegts,” novērojis G.Žīgurs.
Šo ačgārnību dēļ autoapmācības braukšanas stundas viņš vada Gulbenē, kur ceļa zīmes sakārtotas pareizi, jo Alūksnē atbilstoši dabā izvietotajām ceļa zīmēm nevar topošajiem šoferiem iemācīt pareizu braukšanu.
Gājējs “jānovada” pareizi
Pagājušajā nedēļā Alūksnē atjaunoja gājēju pāreju krāsojumu uz ielām. “Latvijas valsts ceļu” Alūksnes nodaļas vadītāja vietnieks Juris Priednieks norāda, ka pilsētā tikai dažas no tām atbilst noteiktajiem standartiem.
“Pāreja ir bīstamākā vieta gājējam visā pasaulē, jo pētījumi rāda: cilvēkus visbiežāk sabrauc tieši uz pārejām, jo bieži gājēji nenovērtē satiksmes drošību un iet pāri neskatoties. Tagad pašvaldība vēlas jaunu gājēju pāreju Jāņkalna ielā, bet nav izpētīts, kāda būs bērnu kustība un kur labāk pāreju izvietot. Gājēju pāreja ir inženiertehniska būve, nevis tikai četras ceļa zīmes, tādēļ tās nevar radīt vieglprātīgi, bet tā ir problēma visur Latvijā. Cilvēki domā, ka tā ar maziem finanšu ieguldījumiem uzlabo drošību gājējiem, bet tā nav. Cilvēks tāpat ies, kur taisnāk, tādēļ gājēji ir “jānovada” uz pāreju, izbūvējot barjeras un ietves. Tagad daudzviet pilsētā, piemēram, pie sākumskolas, ģimnāzijas gājēju pāreja beidzas nekurienē, jo pretī nav gājēju celiņa,” secina J.Priednieks.
Viņš vērtē – pašvaldība daudzviet aizliedz auto novietot stāvēšanai, piemēram, pie sākumskolas, bet neiegulda līdzekļus, lai radītu jaunas stāvvietas.
“Paredzams, ka valsts standarts aizliegs uz tranzītielām ierīkot slīpās stāvvietas, kādas pašlaik Pils ielā ir pie Hipotēku bankas un veikala “Maks”. Tagad top Pils ielas rekonstrukcijas tehniskais projekts, kur projektētāji šādas stāvvietas vairs neparedz, tādēļ pašvaldībai būs jādomā par jaunu stāvlaukumu izbūvi, kur tas iespējams,” saka J.Priednieks.
Bet, lai izbeigtu domstarpības par ceļa zīmju un gājēju pāreju izvietojumu pilsētā, ir iespēja Ceļu satiksmes un drošības direkcijā pasūtīt audita veikšanu – tad arī pašvaldībai būtu vieglāk lemt par satiksmes drošības jautājumiem.
