Ja šodien kāds gailis grib olas dēt,
Tad brīnums jāsāk analizēt.
Kad aizvainots pašlepnums virsroku guva,
Zatlers par Saeimas kapraci kļuva.
Teica, ka nebūšot partijas lokomotīve,
Bet – ko lai dara, ja piespiežot dzīve.
Iznācis gan ne visai ētiski,
Bet tas jau esot tā teorētiski.
Nespējis vienā kājā aut abas čības
Un tāpēc nav gājis pie “Vienotības”.
Tā jau gan esot tās reformas sākusi,
Bet aizejošo vilcienu nepanākusi.
Nu būšot tam mirējam jātaisa klizma,
Bet centīšoties to darīt bez populisma.
Kaut sen jau to marksisma klasiķi mācīja:
Idejas labas, bet realizācija…
Ja neīstā brīdī reformas sāktas.
Tās nokalst un iznīkst nezāļu māktas.
