Atzele – Gaujiena svin 900 gadu atceri
Gaujienā Jāzepa Vītola Mūzikas dienas katru gadu ir īpašs notikums ar Vītolēnu nometnes dalībnieku koncertiem un koru Mazajiem dziesmu svētkiem. Taču šoreiz svētkiem īpašu gaisotni piešķīra Atzeles 900 gadu svinības. Svētku atklāšanā tika atklāta piemiņas zīme. (Vairāk foto šeit).
“Lai šī piemiņas zīme ir kā simbols, kas atgādina mūsu seno vēsturi un dod ierosmi neatlaidīgam darbam un labākai dzīvei. Lai pēc 100 gadiem, kad Gaujenai būs tūkstoš gadu, tās vēsture būtu vēl bagātāka,” vēlēja Gaujienas Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Harijs Grāvis.
Senākos laikus atcerēties un iejusties tajos palīdzēja bruņinieku cīņu demonstrējumi, iespēja apgūt iemaņas loka šaušanā, kā arī pamēģināt sen aizmirstas darbības – ziepju vārīšanu, veļas velēšanu, grozu pīšanu, tapošanu un daudz ko citu. Amatnieku tirdziņā varēja nogaršot un iegādāties senus ēdienus.
Svētki sākās piektdienas vakarā ar “Vītolēnu” kora un simfoniskā orķestra koncertu, kam sekoja nakts koncerts J.Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” brīvdabas estrādē. Tā laikā 75 gadu dzimšanas dienā tika sveikts izcilais diriģents Edgars Račevskis, kurš ilgus gadus bija Alūksnes koru virsdiriģents. 1988.gadā viņa vadībā tika atjaunota tradīcija, kuras aizsākums meklējams 1933.gadā, kad J.Vītols sarīkoja nelielus dziesmu svētkus. Sestdien pēc “Atzelei 900” svētku atklāšanas bija galma mūzikas koncerts un Māra Ozoliņa dokumentālās filmas “Mani mīļie…” pirmizrāde par komponistu un Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu un komponistu Edgaru Račevski.
Noslēguma koncerts – uzvedums “Atzele.Laiki.Cilvēki” bija veidots kā teātra izrāde, kurā deviņus gadsimtus iezīmēja deviņas krāsas. Šī svētku režisoru Kārļa Anitena un Zinaīdas Bērzas iecere iepriecināja ar savu krāšņumu. Svētku organizatori, dalībnieki un skatītāji atzīst, ka ir izdevies iziet cauri laika vārtiem ar dziesmām.
