Annēnietis Valdis Korics savulaik ieguvis augstāko izglītību kā ķīmiķis, bet sirdī vienmēr bijis dārzkopis, kurš ar lielu cieņu izturas pret katru ziedu un nežēlo ne laiku, ne līdzekļus, lai savā dārzā ļautu ziedus vērt dažādu šķirņu brīnišķīgām puķēm. Viņš atzīst, ka ideālas puķes nav, jo katrai ir savi cimperlīgi niķi, bet pašam sirdij vistuvākās esot tulpes un gladiolas.
Dārzs un puķes ir arī V.Korica sievas Modras Liepiņas prieks un acuraugs, tādēļ to viņi kopj un veido abi kopā, plecu pie pleca – dārzā krāšņi ziedi kuplo no pavasara līdz rudenim. “Alūksnes Ziņas” pie viesmīlīgajiem puķu draugiem viesojās liliju ziedēšanas laikā, pārliecinoties, ka dārzs un siltumnīca slīgst liliju ziedu kupenās, un daļa no šī brīnišķā skaistuma tika dāvāta arī mums…
Tirgū – gan rudenī, gan
pavasarī
Pie dārza mājiņas traukos ar ūdeni otrdienas vakarā jau sarindotas krāšņas lilijas un smaržīgie puķzirnīši, kas nākamajā rītā ceļoja uz Alūksnes tirgu. “Tuvojās pērkona negaiss – steidzu nogriezt skaistos ziedus, lai lietus tos nesasit,” saka Valdis. Tirgū viņu var sastapt gan pavasarī ar smaržīgajiem narcišu ziediem, tulpēm, vasaras sākumā – ar īrisiem, vasarā – ar lilijām, puķzirnīšiem, gladiolām, rudenī – ar mārtiņrozēm. Daļa brīnišķo ziedu aug dārzā pie Valda un Modras dzīvokļa Annas pagasta centrā, daļa – dārzā pie Valda dzimtas mājām līdztekus ziemas ķiplokiem, zemenēm, kartupeļiem, ko, tāpat kā puķes, arī pārdod tirgū. Savukārt viens no Modras lolojumiem ir siltumnīcā augošie tomāti. “Tā ir mūsu “kroņa” šķirne! Vienā gadā bijām izaudzējuši ap 20 tomātu šķirnēm un tad ar kaimiņiem degustējām, kura ir visgaršīgākā. Par labāko un garšas buķetē bagātīgāko atzinām šķirni “Blitz” – to tagad arī audzējam,” stāsta Modra. Jautāts, kuri ziedi pircējiem tirgū visvairāk patīk, Valdis atzīst – vēlmes ietekmē gadalaiks. “Pavasaros narcisēm ir ļoti labs ziedu noiets,” saka V.Korics. Valdis novērojis, ka sirdspriekam sievietes tirgū vislabprātāk iegādājas puķzirnīšus.
“Mēs nerēķinām naudā, cik līdzekļu esam ieguldījuši puķēs un cik – atpelnījuši, jo darām to pēc principa: lai vairojas skaistums!” viņš smaidot saka. Kundze piebilst – pirms gadiem desmit, kad nopietnāk pievērsās puķu audzēšanai, mērķis bija to attīstīt tiktāl, lai pensijas gados abiem būtu kāds finansiāls atspaids. “Šobrīd abi strādājam arī algotu darbu, tādēļ mazāk laika atliek,” saka Modra.
Viss sākas no saujiņas sīpolu
Jautāts, kā un kāpēc sākās mīlestība pret puķēm, V.Korics smaidot nosaka: “Labākie dārznieki taču vienmēr ir bijuši vīrieši – tāpat kā labākie pavāri, bitenieki. Tas bija pirms apmēram 30 gadiem, kad Ogrē sāku audzēt tulpes. Zēns, pie kura vecākiem es īrēju dzīvojamo platību, bija nopircis saujiņu tulpju sīpolu. Kādu kriksi no tiem viņš iedeva man – sākām abi audzēt, un tā lieta aizgāja. Kad dzīvoju Aizkrauklē, man bija diezgan liela tulpju plantācija – krāvu sīpolus mugursomā un ar 30 kilogramu svaru uz muguras devos uz Jēkabpili, kur tulpju sīpolus pieņēma. Ja somu līdz Jēkabpilij aiztūcīsi, 1000 rubļi būs! Savulaik esmu audzējis arī ābeļu stādus – tas bija toreiz, kad viens divgadīgs ābeles stādiņš maksāja 10 rubļu. Toreiz tirgus bija sestdienās un svētdienās – sestdienās no ābeļu stādu pārdošanas varēja iekasēt 1000 rubļu un svētdien arī tikpat!”
V.Korica mīļākās puķes ir tulpes. “Divreiz sāku to audzēšanu, bet aizgāja postā, jo tur, kur ir ūdensžurka, nav jēgas audzēt tulpes. Narcisi neēd neviens vells, liliju sīpolus ūdensžurkas mēdz izvazāt. Šo gadu laikā dārzā esmu pārgājis pašu vellu! Ir grūti nosaukt ko tādu, ko savulaik neesmu mēģinājis audzēt,” secina dārzkopis.
Zied 70 šķirņu lilijas
Pašlaik viena no Valda kaislībām ir īrisi – pirms četriem gadiem iegādājās apmēram 50 dažādas īrisu šķirnes, ieguldot lielus līdzekļus, un tieši šogad pirmo reizi tie ļoti krāšņi ziedēja lieliem ziediem. “Īrisi zied tā dēvētajā “tukšajā laikā”, kad tulpes jau ir noziedējušas un citas puķes vēl nezied, tādēļ ir piemēroti tirgum,” saka V.Korics.
Savukārt tagad dārzu piepilda ap 70 šķirņu liliju ziedu smarža. “Sākām ar Āzijas lilijām – tās ir ļoti skaistiem ziediem, bet bez izteikta aromāta un ļoti trauslas. Tās ir vienkāršākās un primitīvākās no lilijām, izturīgiem sīpoliem un aug kā nezāle,” stāsta Valdis. Daudzi dārzkopji domā dažādas gudrības, lai izaudzētu smaržīgās Austrumu lilijas. Arī V.Korics atzīst, ka tās ir ļoti cimperlīgas un slimīgas puķes, kam mūsu klimatiskajos apstākļos ne īpaši patīk. Viņu dārzā aug arī baltā jeb tautā dēvētā baznīcas lilija, ko daudzi pazīst no vecvecmāmiņu laikiem kā liliju ar ļoti izteiktu smaržu. “Cenšamies to nosargāt, bet šī šķirne mūsu dārzā nīkuļo. Baznīcas lilijas man ļoti patīk – tāpat kā karaliskās lilijas,” saka Modra. Valdis piebilst, ka Latgalē sirmgalves prot vēl audzēt šīs skaistās lilijas – ieliekot tās kārtīgā govs pļekā, un puķe augot griezdamās.
Dārznieku “slimība”
pārslimota
Pēc lilijām Valda un Modras dārzā ziedus vērs gladiolas. Valdis atzīst, ka šogad šo puķu ir mazāk nekā iepriekš, jo sīpoli slikti pārziemoja. “Bet par gladiolu nekad nevajag uztraukties, jo tā tāpat kā astere, ir ļoti slimīga puķe. Ir sens dārznieku teiciens: “Neraudi par nosalušu ābelīti – iestādi jaunu!” Dārzniekam jāspēj savā dārzā vieglu sirdi atteikties no tā, kas neaug – tātad nav piemērots mūsu klimatiskajiem apstākļiem,” saka Valdis. Viņš piekrīt, ka roze tomēr ir visskaistākā starp puķēm, ņemot vērā pūles, kas nepieciešamas, lai rozi izaudzētu un aprūpētu atbilstoši karalienes statusam, tomēr karalienes statusu īsti viņš tai nepiešķir. Savulaik viņš pats ir audzējis 100 šķirņu rozes. Abi puķu draugi atzīst, ka jau esot “izslimojuši” dārznieku “slimību”, kad visu gribas iedēstīt un izaudzēt. “Ar visām puķēm, ko sākām audzēt lielā vairumā, tā ir bijis – gribējās visas tulpju, īrisu, liliju šķirnes, kas ir katalogā. Bet ar laiku ir tā: kura šķirne izdzīvo, tā arī paliek,” saka Valdis. V.Korica atziņa, audzējot puķes, – viss ir jāpiemēro konkrētajai vietai, kur to audzē. “Un nevajag skumt par to, kas nav izdevies – jāiet uz priekšu. Ieceres ir, bet parasti tiek īstenotas fiksās idejas. Katru gadu skatām katalogus un iegādājamies jaunas šķirnes, jo – ja apstāsies, tad iziesi no aprites. Es visuzcītīgāk sekoju līdzi jaunumiem liliju un gladiolu šķirnēm,” viņš saka. Jautāts, ar kuru puķi rakstura ziņā salīdzinātu pats sevi, Valdis pēc pārdomu pauzes atzīst – ar dadzi! “Kāpēc? Jo tas ir sīksts, neatlaidīgs. Es neesmu nekāda vijolīte – tas nu gan ir skaidrs,” viņš smaidot saka. Savukārt Modra sevi salīdzina ar cēlo liliju un samtaino mārtiņrozi. “Man patīk Lilijas cēlums, skaistums, smarža. Tā ir puķe, ko ievēro starp pārējām. Bet mārtiņrozei piemīt tāda rūgtena smarža…” viņa atzīst.
