Jautājumā par pensiju palielināšanu man ir dalītas jūtas.
No vienas puses – pensionāri ir pelnījuši nodrošinātas vecumdienas. Pārtika un zāles kļūst dārgākas, bet naudiņas ir tik, cik ir. Tas nav tā, kā jauni cilvēki var aiziet piepelnīties, kaut vai tagad ogas un sēnes lasīt. No otras puses skatoties – valstī šobrīd nav tie labākie laiki un šaubos, vai šis būtu īstais brīdis pensiju palielināšanai. Es gribu, lai Latvijai un latviešiem būtu nākotne. Es gribu dzīvot brīvā Latvijā, tāpēc pirmkārt būtu jātiek vaļā no kredītu sloga. Lai varam dzīvot paši par sevi un nebūtu no kāda atkarīgi. Ja gribas, lai latviešu tauta neiznīkst, ir stipri jādomā par dzimstību un varbūt tieši jāpalielina pabalsti ģimenēm. Man nav viennozīmīga viedokļa pensiju palielināšanā. Tas ir smags jautājums. Var jau būt, ka tā šobrīd ir balsu “pirkšana” gaidāmajām vēlēšanām. Tas būtu pats sliktākais, kas var būt. Tad sanāk, ka augstie vīri un dāmas uz tautu skatās kā uz balsīm, nevis kā uz cilvēkiem? Tas nudien ir skumji. Būs, kā būs, ne jau mēs, vienkāršie, varam ko izlemt. Ja palielinās pensijas – labi, ja ne – arī ne vainas.
