Dārzos lielu kaitējumu stādījumiem nodara kurmji, ar kuriem cīnīties ir ļoti grūti. Kurmis var dzīvot vienā dārza daļā, tad pazust, lai atkal atgrieztos no jauna. Vienā vietā ilgāk par nedēļu kurmis neuzturas, jo nemitīgi atrodas barības meklējumos. Lai cīnītos ar samtsvārci, cilvēki izmēģina dažādas metodes, lai gan šā dzīvnieka klātbūtne dārzā liecina par bagātīgu un labu augsni.
“Iegādājos kurmjiem domāto slazdu, ieraku zemē vietā, kur atrodas kurmja aktīvā ala, kā tika norādīts, bet līdz šim brīdim neviens kurmis slazdā nav noķerts. Kurmis sastumj slazdā zemi un pats aizrokas tam garām,” bēdājas kāds laikraksta lasītājs. Lai noteiktu, kura ir kurmja aktīvā ala, kurmja rakumi ir jānoblietē ar kāju. Ja šajā vietā kurmis rokas atkal, tas nozīmē, ka ala ir aktīva.
Kāds dārza īpašnieks stāsta, ka esot mēģinājis pret kurmjiem cīnīties, izmantojot 3 litru burku, kas tiekot ierakta zemē. Tā pērnvasar esot izdevies noķert vairākus kurmjus. Kurmji ir jutīgi pret dažādām nepatīkamām smaržām, tāpēc to atbaidīšanai alās var likt dažādas ne visai labi smaržojošas lietas. Piemēram, bebru dziedzerus, kas nelabi ožot. “Tos sagriežu nelielos gabaliņos un ielieku alās. Alas aizsedzu, lai smaka neizgarotu. Šobrīd tur, kur ir ielikti šie dziedzeri, kurmju nav,” stāsta dārzkopis. Vairāki cilvēki kurmju alās esot likuši aizdedzinātu sēra pulveri, lējuši tā saukto “soļarku”, likuši pat žurkām domāto indi, puvušas zivis, laiduši alā izplūdes gāzes no automašīnas. Dzirdēts arī ieteikums, ka kurmja alā vajagot ieliet urīnu. Kad interesējos, kāds ir rezultāts, uzzināju, ka no konkrētās vietas kurmis tomēr aizgājis.
