Lai gan kopējais mazumtirdzniecības apjoms pēdējā mēneša laikā ir nedaudz palielinājies, pārtikas tirdzniecībā situācija ir pretēja – noiets sarucis par 0,5 procentiem. Tā intervijā atzīst Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
– Oficiālie statistikas dati liecina, ka mazumtirdzniecības apjomi pēdējā laikā beidzot ir nedaudz kāpuši – cik lielā mērā tas ir uz pārtikas tirdzniecības rēķina?
– Maijā, salīdzinot ar aprīli, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums sarucis par 0,5 procentiem, bet nepārtikas preču pārdošanas apjomi pieauguši. Šogad maijā, salīdzinot ar 2010. gada maiju, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies, tomēr samazinājums bijis pārtikas preču grupā – par 1,4 procentiem. Šāda pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma tendence ir jau vairākus mēnešus, to ir ietekmējusi iedzīvotāju pirktspēja, jūtama iedzīvotāju piesardzība tēriņos, jāņem vērā arī tas, ka ir samazinājies iedzīvotāju skaits, un arī tas, ka kritumu ietekme arī ir sezonāla rakstura, iedzīvotāji intensīvāk izmanto piemājas saimniecībā saražoto un izaudzēto.
Kopumā, maiju salīdzinot ar aprīli, pārtikas mazumtirdzniecībā kritums ir neliels, mazumtirdzniecības sektorā ir vērojamas ļoti atšķirīgas tendences, situācija individuāli katram mazumtirgotājam ir atšķirīga, daļai ir kritums, tomēr daļai apgrozījums ir stabilizējies vai palielinājies, tas liecina, ka tirgus ir pielāgojies apstākļiem un palielinās arī konkurence tirgotāju vidū.
– Kādi procesi attiecībā uz pārtikas tirdzniecības apjomiem gaidāmi nākotnē?
– Ja šobrīd tirdzniecības apjomus ietekmē galvenokārt produktu cenas, pircēju skaits, pirktspēja, tad tuvākajā periodā nekādas izcilas pieauguma prognozes nevarētu būt.
Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem pārtikas mazumtirdzniecībā ir – lai valsts birokrātiskais aparāts neiejauktos un necenstos regulēt to, kas nav jāregulē attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecību, tad tirgus pašregulācijas dabiskā procesā attīstīsies konkurence, kas nodrošinās zemāko produktu cenu, augs gan kvalitāte, gan darba efektivitāte. Šis ir periods, kad dabiskā konkurence sakārto tirgu.
– Kāda ir bijusi valsts nodokļu politikas ietekme uz pārtikas tirdzniecību?
– Galvenokārt šobrīd nodokļu politika negatīvi ietekmē kopējo maksātspēju, veicina inflāciju, cenu svārstības un vairo nenoteiktību. Ja nenoteiktība palielinās, tas varētu vairot jau tā ļoti jūtamo iedzīvotāju piesardzību tēriņos.
– Iedzīvotāju patēriņa grozā pārtika ieņem lielāko īpatsvaru. Tad kā var būt, ka mazumtirdzniecības apjomi pieaug, bet pārtikas tirdzniecībā šis process joprojām ir pretējs?
– Cilvēki kļūst piesardzīgāki savos tēriņos. Naudas ir tik daudz, cik nu ir, un tā ir jāpārdala. Arī nepārtikas segmentā visu laiku nebija nekāda kāpuma, jo cilvēki naudu taupīja. Tomēr ar laiku pienāk brīdis, kad kaut kas saplīst, kaut kas novalkājas un ir jāpērk jaunas mantas. Tomēr ir skaidrs, ka naudas vairāk nav palicis. Patiesībā pirktspēja ir pat mazinājusies, bet tie ir apstākļi, kādos mums ir jādzīvo.
Valdības pārstāvji tagad ir pateikuši, ka nodokļi netiks celti, bet nenoteiktība, kas šajā jomā valda, jo, pieņemot nākamo valsts budžetu, mēs šos ministrus varam vairs neredzēt, vēl neļauj palielināt patēriņu.
– Zināma loma nav arī neticībai valdības solījumiem?
– Jā, ir neticība. Un tas viss liek cilvēkiem būt piesardzīgiem, pārrēķinot savus izdevumus. Pērk tikai to, kas ir nepieciešams. Ne mazāk būtisks faktors ir arī iedzīvotāju skaits valstī. Tomēr nav tā, ka visiem tirgotājiem situācija ietu tikai uz leju – daļai tā arī uzlabojas. Daļa tirgotāju ir sapratuši šajos apstākļos. Tādējādi jāteic, ka neko traģisku pagaidām neredzu, jo ir zināma kritiskā masa, pie kuras var augt produktu cenas. Šobrīd arī visi tirgotāji apgalvo – ja mazumtirdzniecības cenas augs, tad tikai uz piegādātāju un pārstrādātāju cenu kāpuma pamata.
Mainās pircēju paradumi – tā vietā, lai nāktu trīs reizes dienā uz veikalu, cilvēki to dara vienu reizi. Kopējie apjomi liecina, ka dažādus produktus mēs lietojam mazāk.
– Vai var teikt, ka ir produktu vai cenu grupas, kas tā visa rezultātā no tirdzniecības faktiski ir izzudušas?
– Tā īsti pazudis nav nekas. Paskatoties notiekošo pēdējā pusgada laikā, ir redzams, ka situācija ir stipri vien mainīga un dinamiska. Viss ir atkarīgs no rūpniecības izaugsmes. Gandrīz vai vairāk bažas ir par to, kā “staigā” rūpniecības rādītāji. Vasaras periodā liela nozīme, protams, ir tādam aspektam kā tūrisms. Tāpat ir jāvērtē tas, kurā reģionā atrodas veikals, kā arī – kāda ir pelēkās ekonomikas ietekme. Rīgā un tās rajonā ir viena situācija, bet Latgalē vērojami būtiski kritumi akcīzes preču tirdzniecībā. Ietekme ir arī tam, kā tiek organizēta dzīve veikalā. Visi šie jautājumi regulē tirgu. Jebkurā gadījumā mēs nevaram sist rokas pie krūtīm un teikt – hop, mēs esam riktīgi piemērojušies situācijai. Tomēr teikt, ka nākotnē mūs gaidītu milzīgas nepārvaramas problēmas, arī nevar. Problēmas ir globālas, un pirktspēja ir zema, bet nav tā, ka situācija ar katru brīdi dramatizētos. Jā, ir jārunā par dabasgāzi, kas patērētājiem, sākot ar 1. jūliju, izmaksā dārgāk un var radīt zināmas korekcijas pirktspējai. Ne tik daudz ražotāju vai tirgotāju darbā, bet gan jāapzinās, ka negatīvi tiks ietekmēta iedzīvotāju pirktspēja. Vienkārši cilvēkiem naudas, ko varētu novirzīt mazumtirdzniecībai, paliks vēl mazāk. Tirgotājiem tā visa rezultātā varbūt nebūs daudz dažādu akcijas preču, kas faktiski ir cenu pazeminājums. Skaidrs, ka lielas negatīvas izmaiņas vismaz līdz šā gada rudenim nav gaidāmas. Šobrīd mēs varam runāt tikai par īstermiņu un nekas neliecina, ka pāris tuvākos mēnešus kaut kas būtiski varētu mainīties uz vienu vai otru pusi. Tirgus tirdzniecībā šobrīd ir ļoti dažāds, un tajā valda sīva konkurence.
Šeit jārunā vēl par kādu būtisku tendenci – laigan, ka pieprasījums ir mazs un pirktspēja rūk, ir pieprasījums pēc kvalitātes. Nevar piekrist apgalvojumam, ka gadījumā, ja saruks produktivitāte, samazināsies arī cenas. Cīņā par pircēju kvalitātei šobrīd ir ļoti liela nozīme.
– Joprojām turpinās ažiotāža par to, cik veselīgi produkti nonāk tirdzniecībā. Var teikt, ka tos produktus, kas sastāv no dažādām E vielām, pērk mazāk?
– Nē! Jāatzīst, ka daudzi cilvēki nemaz neorientējas uzrakstos, kas ir uz produktu iepakojumiem. Piemēram, daudzi nezina, ka daļa E vielu ir dabiskas. Tomēr arvien vairāk tam visam tiek pievērsta uzmanība. Cilvēki kļūst daudz pragmatiskāki, liekot uzņēmējiem domāt par šiem jautājumiem. Rezultātā daļa tirgotāju jau šobrīd norāda tādu informāciju, ko neprasa neviena Eiropas Savienības regula. Piemēram, ir tirdzniecības kompānija, kas uz attiecīgās produktu daļas skaidri norāda – tajā nav E vielu! Tādējādi tirgotāji reaģē uz pieprasījumu – tā ir viena no konkurences sastāvdaļām.
– Minējāt, ka daļai tirdzniecības kompāniju šobrīd rādītāji ir labāki, daļai – sliktāki. No kā tas ir atkarīgs?
– Vairāk šeit būtisks ir reģionālais faktors. Nevar gan teikt, ka ārpus Rīgas tirgotājiem šobrīd klājas sliktāk nekā galvaspilsētā – daudzos gadījumos situācija ir pat pretēja. Tas lielā mērā ir atkarīgs no veikala novietojuma, no tā, vai reģionā ir attīstīta ražošana, vai klients ir maksātspējīgs. Tāpat svarīgi ir tas, cik lielā mērā katrs konkrētais pircējs ir spējīgs ieklausīties savā pircējā un realizēt pieprasījumu, kādas ir iespējas to izdarīt. Šeit priekšrocības, protams, ir organizētajam tirgotājam, kas spēj ātrāk reaģēt uz tirgū notiekošajiem procesiem. Protams, pietiekami labi strādā “Rimi” un “Maxima”, taču attīstās arī, piemētam, “Iki”. Svarīgākais šobrīd ir saprast, ka pircējs ir ilgtermiņa partneris. Un to saprot visi organizētie tirgotāji. Pozitīvi attīstās arī mazie tirgotāji, kuri ir spējuši atrast savu nišu. Nevar vienkārši visu uzlikt uz laukuma un gaidīt, kad cilvēki nāks un pirks. Jāpiestrādā gan attiecībā uz cenu, gan servisu.
– Un tomēr – patērētāji šobrīd priekšroku dod kvalitatīvajam produktam vai arī tam, kam ir piemērota lielāka atlaide?
– Lielāks svars, protams, ir cenai, bet tiek izvērtēts arī tas, ko īsti var dabūt, maksājot prasīto summu. Mazliet sākas pozitīva virzība uz veselīgu produktu. Ir skaidrs, ja cilvēki varētu atļauties maksāt vairāk, viņi noteikti izvēlētos labāko, nevis lētāko. Protams, jāsaprot, ka par mazu naudu labu gaļu iegādāties nevar – visam ir sava cena. Agrāk pircēji vairāk paļāvās dzīves plūdumam, bet šobrīd runāt par kaut kādu depresiju pamata nav.
