Jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš šobrīd kā prioritāros jautājumus izvirzījis izglītības sistēmas sakārtošanu un ierosina pāriet uz 11 klašu vidējo izglītību. Ierosinājums tiek gan kritizēts, gan slavēts, bet īsta pamatojuma, kāpēc pāriet uz gadu īsāku skolas laiku, nav.
Prezidenta izteikums, ka jaunietim 19 gados nevajadzētu deldēt skolas solu, īsti neiztur kritiku. Ko jaunietis, gadu ātrāk beidzis skolu, darīs Latvijā? Darba ir tik, cik ir, un, iespējams, tieši gadu ātrāk beidzot skolu, viņš arī kļūs par bezdarbnieku vai pametīs valsti, dodoties peļņā uz ārzemēm. Daļai jauniešu šobrīd nav skaidrības, kur mācīties, absolvējot vidusskolu, un, jo jaunāks būs skolas beidzējs, jo mazāka iespēja, ka viņš izvēlēsies sev īsto tālāko dzīves ceļu.
Piekrītu, ka izglītības sistēmā ir vajadzīga reforma, bet ir jābeidz eksperimentēt. Te pamācām sešgadniekus kā pirmklasniekus, te integrējam jaunus priekšmetus vai noīsinām skolas gadus. Par reformu tiek runāts jau vairākus gadus, bet soli uz priekšu tā arī nekas reāli nav pakustējies. Darbība it kā notiek, bet labuma nekāda. Izglītības sistēmas reformai trūkst vienota skatījuma un stabilitātes. Izglītībai ir jāattīstās, bet tam jānotiek pārliecinoši, nevis tikai taustoties un mēģinot. Palaikam kāds izdomā kaut ko jaunu un pēc laika atkal atgriežas atpakaļ pie pārbaudītām vērtībām. Pēdējos gados izstrādātas jaunas programmas, izdodas jaunas mācību grāmatas, iztērēti milzīgi līdzekļi, un nu atkal sāksim visu no gala. Pārtaisīs visu izglītības sistēmu, lai pēc pāris gadiem kāds atkal konstatētu, ka tomēr tā nebija pareizi?
