Alūksnes novada pašvaldības policija pagājušajā nedēļā pārbaudīja, kā iedzīvotāji ievēro prasības par Latvijas valsts karoga pacelšanu Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā.
“Pie vairākām ēkām nebija pacelts valsts karogs. Karogs ir mūsu valsts simbols, ar kuru mēs izsakām savu attieksmi pret valsti. Tāpēc bija pārrunās ar ēku īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, pie kuru mājām 4.jūlijā nebija karoga,” norāda pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons.
Viņš uzsver, ka Latvijas valsts karoga likumā ir noteikta kārtība, kādā karogs paceļams, un datumi, kad tas jādara obligāti. Savukārt pie ēkām, kuras ir avārijas stāvoklī vai kuru fasādes remontē, kā arī citās nepiemērotas vietās un apstākļos karogu ir aizliegts lietot. Nav atļauts lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu karogu. Vietās, kur valsts karogs nav pastāvīgi, to paceļ ne vēlāk kā pulksten 9.00 un noņem ne agrāk kā pulksten 21.00 vai arī tad, kad notiek svētki, svinības, sēru vai citas ceremonijas.
A.Tomsons atgādina, ka gadījumos, kad pārkāpti valsts karoga pacelšanas veida un kārtības prasības, personas var saukt pie administratīvās atbildības. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par šādu pārkāpumu paredzētais sods ir brīdinājums. Ja pārkāpums noticis atkārtoti gada laikā, tad izsaka brīdinājumu vai soda ar naudas sodu līdz 30 latiem. Par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts karogu vainīgo soda ar naudas sodu līdz 250 latiem.
