Vasara daudziem alūksniešiem paiet dārzos, kas iekopti kooperatīvajā dārzkopības sabiedrībā “Kalnadruvas”.
Tur krāšņi zied puķes, gatavojas tomāti, zemenes un ķirši, briest āboli un sakņu vagās ziedēt gatavojas kartupeļi. Tāpēc kā dadzis starp rozēm šķiet nezālēm aizaugusī platība, par ko sašutuši ir dārza kaimiņi.
“Pienenes un citas zāles kāpj pāri nekoptajai platībai, tāpēc nākas kaut nedaudz appļaut arī tās. Turklāt nekoptais un aizaugušais vecais dārzs bojā skatu, jo visapkārt ir glīti appļauts zāliens un zied puķes. Visi ir neapmierināti, bet neviens neko nespēj izdarīt, lai situāciju mainītu. Bažas rada, ka pamesto dārza mājiņu apmeklē bezpajumtnieki. Viņi redz, ka tur ilgi neviens nav bijis, tāpēc cer atrast metāllūžņus vai ko citu pārdošanai,” stāsta pamestā dārza kaimiņiene Daina Grandāne.
Tā tas ir kopš pagājušā gada, kad debesu dārzos aizgāja vairāk nekā 80 gadus veca sieviete, kura līdz pēdējam kopa dārzu un izpļāva to ar rokas izkapti. D.Grandāne norāda, ka viņa audzēja brīnišķīgas lilijas, kas tagad garajā zālē nav gandrīz redzamas. “Pagājušā gada rudenī bija atbraukuši tie, kuriem tagad pieder šis dārzs. Es aicināju sakasīt sabirušās lapas un sakopt. Otrā rītā redzēju, ka viss ir nopļauts. Bet šogad ne reizi nav bijuši te,” norāda D.Grandāne. Daudzi ir interesējušies, vai nevar nopirkt šo platību, taču saņēmuši atteikumu.
Kooperatīvās dārzkopības sabiedrības “Kalnadruvas” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Sviklis atzīst, ka šis nav vienīgais nesakoptais dārzs ar pussabrukušu mājiņu. Taču viņš ir daudz pūļu un laika ziedojis, lai atrastu saimniekus un prasītu sakopt īpašumu. “Nekādi nevaru ietekmēt viņus, jo patiesībā šo cilvēku te nav. Kā es varu sodīt, ja nenāk uz dārzu? Acīmredzot tas neinteresē, bet uz viņu vārda skaitās. Tiesa, es pa telefonu Malienas skolā sameklēju dārza saimnieci Ilzi Andronovu, par kuru uztraucas kaimiņi. Viņa solīja sameklēt mūsu grāmatvedi un veikt saimnieciskos maksājumus, bet neko nav darījusi,” secina V.Sviklis.
