Pa minūtei vien dienas kļūst īsākas un naktis – garākas. Tāds ir dabas ritējums. Tajā vienmēr var atrast ko jaunu un brīnumainu. Bet ir labi, ja līdz pat nākamajiem vasaras saulgriežiem var saglabāt gaišās nakts izjūtu.Tā ir īsa un…Tā ir īsa un nemanāma, jo saules riets sniedz roku rītausmai. Kopā ar šīs nakts vienreizību glabāšu prieku, ka daudzi jauni cilvēki ne tikai vēlas, bet arī cenšas dzīvot saskaņā ar dabu, ar mūsu senču tradīcijām. Atzīšos, biju izbrīnīta, kad no galvaspilsētas uz uguns rituālu attālā pagastā atbrauca grupa jaunu rīdzinieku. Turklāt ģimene ar mazu bērnu bija braukusi autobusā. Kāpēc? Viņi vēlējās izjust saulgriežus saskaņā ar mūsu tautas ticējumiem tieši tad, kad sākas vasara. Kas senatnē bija pats par sevi saprotams, mūsdienās ir gandrīz aizmirsts. Tomēr nav zudis, un tas ir galvenais. Šie jaunieši vēlas dzīvot laukos, just dabas tuvumu katrā ziedā, smilgas stiebrā, nevis mīt sakarsušo ielu asfaltu un tīra gaisa vietā elpot mašīnu gāzes. Turklāt jaunie cilvēki ir ļoti strikti – ja vasara sākas 21.jūnijā pulksten 20.16, tad arī jāsvin saulgrieži. Tam var piekrist, tomēr nedomāju, ka it visā būtu jārīkojas tā, kā darīja mūsu senči. Patiesībā mēs to pat nezinām. Svarīgi ir tas, ka auglības rituālos sev un savai saimei nodrošināja labklājību. Vai tagad mēs nevēlamies to pašu? Tas nozīmē, ka ir jāstiprina vēlmju piepildījums ar labām domām, ar laba vēlējumiem sev, saviem tuviniekiem un draugiem, savam pagastam, pilsētai un valstij. Tieši to dara uguns rituālā, dodot enerģiju vēlmju piepildījumam.
