Jaunlaicenes muižas muzejā uzsāktas malēniešu valodas mācības. Pirmajā reizē vēlmi apgūt malēniešu valodu izrādīja gandrīz 20 interesenti, starp kuriem bija ne vien Alūksnes, bet arī Gulbenes un pat Smiltenes novadu pārstāvji.
Vairums no viņiem bija jau cienījamā vecumā. Ar malēniešu valodu viņi saskārušies bērnībā, kad tajā runāja viņu vecāki un vecvecāki. Pirmajā nodarbībā bija arī jaunieši un tādi, kas īstu malēniešu valodu vispār nebija dzirdējuši.
Iepazīstinot klātesošos ar mācību gaitu, Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska atklāj, ka materiāli veidoti, par pamatu ņemot trīs darbus: Daces Markus un Jēkaba Raipaļa grāmatu “Radošie malēnieši un viņu valoda”, jaunlaicenietes Rutas Amoliņas 1965.gadā tapušo kursadarbu “Jaunlaicenes izloksnes fonētika”, kā arī Andreja Kavača “Baltu senvēsturi”.
Atsauc atmiņā bērnību
Šie darbi ļāvuši izveidot pirmos mācību materiālus, kuros sniegts ieskats malēniešu vārdos un to izrunas īpatnībās. Liela nozīme izrādījās nodarbību dalībniekiem, kas ar malēniešu valodu saskārušies jau bērnībā. Atklājās, ka dažādās Alūksnes novada vietās pastāvējuši atšķirīgi viena vārda varianti. Tie mācību procesā tika piefiksēti, veidojot pamatu turpmākajam darbam. “Mūsu valoda ir saglabājusies no seniem laikiem un būtu jāsaglabā kā ļoti vērtīga manta,” šo nodarbību galveno uzdevumu skaidro S.Jankovska.
Jaunlaicenieti Pēteri Melzobu atnākt uz pirmo nodarbību mudinājusi interese. “Gribējās paklausīties, kā tā valoda īsti skan,” viņš atzīst. Savukārt alūksnietis Pēteris Zālītis uz mācībām ieradies ar mērķi pārbaudīt, cik daudz atceras no bērnībā dzirdētā. Viņš uzskata, ka malēniešu valoda ir ļoti bagāta un tās zinātāji spēj izteikties daudz krāšņāk un spilgtāk. Kungi nenoliedz, ka dažbrīd mācības atgādinājušas svešvalodas stundu.
Mācīsies visu gadu
Gandarīta par pirmo mācību nodarbību ir arī to vadītāja S.Jankovska. “Esmu priecīga, ka tā piesaistīja tik daudz cilvēku. Iepriekš pieteicās tikai puse no atnākušajiem,” viņa saka. Muzeja vadītāja atklāj, ka šajā nodarbībā daudz jauna iemācījusies arī viņa pati, uzzinot par citiem izlokšņu variantiem un papildinot malēniešu vārdu krājumu.
Turpmāk nodarbības notiks reizi mēnesī visu gadu. “Sanāksim kopā, lai mācītos malēniešu valodas īpatnības: norautās galotnes, līdzskaņu zudumu, balsīgo līdzskaņu izrunāšanu kā nebalsīgos un tamlīdzīgi. Visas šīs lietas centīsimies papildināt ar reāliem piemēriem, kā arī veidot paši savus teikumus,” viņa stāsta.
Nākamā tikšanās reize paredzēta sestdien, 23.jūlijā, pulksten 11.00 Jaunlaicenes muižas muzeja telpās. Ar laiku iecerēts veidot malēniešu valodas skolu bērniem, jo, kā uzsver S.Jankovska, galvenais mērķis ir nodot šīs valodas zināšanas jaunajai paaudzei, lai tā nepazustu.
