Siltais un mitrais laiks jūnijā veicinājis kartupeļu lakstu puves un Kolorādo vaboļu attīstību. Lakstu puve pagaidām nav konstatēta Vidzemes reģionā, bet pieredze liecina, ka katru gadu tā vairāk vai mazāk ietekmē kartupeļu ražu. Toties vaboļu kāpuri ir jau attīstījušies.
Iesaka miglot profilaktiski
Valsts augu aizsardzības dienestā stāsta, ka pirmais smidzinājums jāizdara profilaktiski vai arī parādoties slimības pazīmēm. Ja izdara pareizu fungicīda izvēli un ar to laukus miglo kartupeļu stādījumus, var veiksmīgi ierobežot lakstu puves attīstību. Pirmo apstrādi ieteicams veikt, kad kartupeļu lakstu augstums ir 15 līdz 30 centimetri. Nākamie miglojumi ieteicami ar septiņu līdz desmit dienu intervālu. Īsāks starplaiks starp apstrādēm ar fungicīdiem jāievēro tad, ja kartupeļi ļoti strauji aug, ir kartupeļu lakstu puves uzņēmīga šķirne, silts un mitrs laiks, kā arī, ja slimība ļoti strauji attīstās. Tās raksturīgākā pazīme – pelēkbrūni plankumi uz lapām un balta apsarme bojātās lapas apakšpusē. Var nobrūnēt stublāji, galotnes un ziedu kāti. Ja nevēlas smidzināt fungicīdus, tad cenšas slimības perēkļus iznīcināt, noraujot vai izpļaujot un aizvācot bojātos augus. Tas infekcijas izplatību aizkavēs, bet neapturēs.
Kartupeļu lakstu puve ir viena no postošākajām slimībām, kas stādījumus inficē katru gadu. Šai slimībai ir divas formas – lakstu un stublāju. Tā no inficētiem augiem ar vēju un lietu izplatās tālāk, inficējot jaunus augus. Lietus laikā caur augsni tiek inficēti arī bumbuļi, kuriem saskaroties ražas novākšanas laikā notiek tālāka slimības izplatība.
Uzbrukumu sāk Kolorādo vaboles
Uz labu ražu var necerēt arī tad, ja kartupeļi laukā ir Kolorādo vaboles, kas nograuž lakstus. Augu aizsardzības speciālisti norāda, ka vaboles galvenokārt ir mazdārziņos, bet no tiem tās nonāk arī lielajos kartupeļu stādījumos. Ja lauks nav liels, vaboles var regulāri nolasīt. Taču lielākos laukos tas nav iespējams. Tajos efektīvs un ātrs paņēmiens Kolorādo vaboļu iznīdēšanā ir ķīmiskie līdzekļi. Taču ir arī vairāki bioloģiski līdzekļi, kas ir ne mazāk efektīvi. Kaitēkļu atvairīšanai var lietot dažādu tēju uzlējumus, piemēram, vērmeļu, dadža, sausserža vai gaiļpieša, kā arī sarkano piparu uzlējumu, ko izsmidzina uz lauka. Vabolēm nepatīk pupu, kliņģerīšu un kaņepju aromāts, tāpēc turpmāk tās vajadzētu sēt starp kartupeļiem. Var palīdzēt arī vistas, taču tās sākumā jāpieradina pie vaboļu ēšanas. Kolorādo vabolēm ir arī dabiskie ienaidnieki – mārītes un plēsīgās blaktis, taču to nav tik daudz, lai tās tiktu galā ar rijīgajām vabolēm.
