Vitamīni ir ļoti svarīgs faktors mūsu veselībā. Cilvēka organismā tie neveidojas, tāpēc tos var uzņemt ar uzturu. Vasara ir laiks, kad vitamīnu krātuves bagātīgi papildināt. Svaigas ogas, dārzeņi, sulas ir būtisks to avots, ko noteikti vajadzētu izmantot, uzsver Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Jūnijs un jūlija pirmā puse ir zemeņu laiks.
Jau bērnībā
Latvijas Augļkopju asociācijas dati liecina, ka tikai 38,5 procenti Latvijas iedzīvotāju svaigus augļus un ogas uzturā lieto katru dienu. Taču uztura speciālisti iesaka dienā apēst divus līdz četrus vidēja lieluma augļus vai sauju ogu. Tā kā mūsu uztura paradumi veidojas un garšas sajūtas nostiprinās dzīves pirmajos gados, ir svarīgi jau no bērnības cilvēkbērnu radināt pie ogām un augļiem, ar tiem aizstājot saldumus. Vasarā, kad ogas ir dārzā, mežā, laukos pie vecmāmiņas, plašā sortimentā nopērkamas tirgū, tā nav problēma. Patlaban pilnā sparā rit zemeņu laiks – gana īss, taču ļoti vērtīgs. Zemenes sastāv no 90 procentiem ūdens un ir ar pārsteidzoši zemu uzturvērtību – 32 kilokalorijas uz 100 gramiem –, turklāt satur daudz minerālvielu un vitamīnu.
Tā ir ideāla «diētas oga». Zemenes satur vairāk C vitamīna nekā apelsīni. Uztura speciālisti zemenes iesaka lietot anēmijas gadījumā, jo tās satur lielu daudzumu folskābes un dzelzi. Lielais kalcija saturs aizsargā kaulus pret osteoporozi, kālijs un magnijs aizsargā sirdi. Vēl zemenes satur salicilskābi, kas mazina podagras un reimatisma simptomus, un augu vielas no fenolskābju grupas, kas aizsargā pret vēzi un novērš artēriju pārkaļķošanos.
Ar ko augļi labi?
Augļi ātri sniedz organismam enerģiju, tiem gandrīz nav kaloriju un balastvielu dēļ tie veicina gremošanu. Augļi, ogas un dārzeņi satur bioaktīvas vielas, kam ir svarīga regulējoša ietekme uz hormoniem un imūnsistēmu, tātad liela nozīme arī organisma pasargāšanā no vēža un novecošanas aizkavēšanā. Augļi ir lieliski enerģijas sniedzēji, jo tajos ietilpstošajam cukuram gandrīz nav nepieciešams sagremošanas darbs un tas «iešaujas» asinīs zibenīgi. Līdz ar to augļi ir ļoti noderīgi, ja darām smagu garīgu vai fizisku darbu.
Vislabāk augļi iedarbojas tukšā dūšā, tātad pirms ēdienreizēm. Augļskābju dēļ tie kuņģī neuzkavējas ilgi, bet strauji tiek nosūtīti tālāk zarnās, kur notiek nepieciešamā gremošana.
Veselības ministrijas ieteikumos par dārzeņu un augļu lietošanu uzturā minēts, ka veselīgu uzturu veido četras produktu grupas – graudaugu produkti; augļi, ogas un dārzeņi; piena produkti; gaļas un zivju produkti, olas un kaltēti pākšaugi. Augļi, ogas un dārzeņi bagātina uzturu ar vitamīniem, minerālvielām, antioksidantiem, balastvielām, kā arī augu izcelsmes bioloģiski aktīvām vielām, kas nav uzturvielas, bet pasargā organismu no hroniskām slimībām.
Augļos un dārzeņos ir daudz ūdens – 90 un vairāk procentu. Cukuri tajos ir glikozes un fruktozes veidā. Augļu un ogu atsvaidzinošo garšu rada organiskās skābes – citronskābe, ābolskābe, skābeņskābe. Patīkamo garšu un smaržu dod ēteriskās eļļas. Šīs vielas rosina ēstgribu, veicina gremošanas sulas izdalīšanos un kustību zarnās.
Augļos, ogās un dārzeņos ir arī dažādi fermenti, kas atvieglo ēdiena sagremošanu.
Augļos un ogās esošie vitamīni un minerālvielas satur daudz antioksidantu. Tās ir bioloģiski aktīvas vielas, kas novērš vai aizkavē nevajadzīgus un kaitīgus oksidēšanās procesus audos, pasargā mūs no brīvajiem radikāļiem, pirms tie paspējuši nodarīt ļaunumu organismam – bojāt šūnas, pavājināt imūnsistēmu. Brīvo radikāļu veidošanos veicina smēķēšana, gaisa piesārņojums, ultravioletie stari, kancerogēnas vielas uzturā, medikamenti, liela fiziskā slodze.
Augļiem un dārzeņiem būtu jāveido viena trešā daļa no ikdienas kopējā uztura daudzuma. Pieauguša cilvēka diennakts deva ir divas līdz četras porcijas augļu un trīs līdz četras porcijas dārzeņu. Kopā porcijām vajadzētu būt vidēji septiņām. Vislabāk, ja uzturā tik iekļauti dažādas krāsas augļi un dārzeņi.
Kartupeļi netiek ietverti šajā grupā, jo tos pieskaita cieti saturošajiem produktiem, pie kuriem pieder arī graudaugu produkti.
Vasaras saulgrieži ir dabas lielās aktivitātes laiks, kad intensīvi zied augi un tiem piemīt dziedinošs spēks. Zinot Latvijas mežos un pļavās sastopamo augu īpašības, ap Jāņiem ieteicams vākt ārstniecības augus. Par to ārstnieciskajām īpašībām konsultē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore farmācijas doktore Vija Eniņa.
• Ozola lapas un lapoti zariņi ir sens tautas medicīnas līdzeklis ar savelkošu, pretiekaisuma, antiseptisku darbību. Lapu uzlējumu lieto mutes dobuma skalošanai smaganu iekaisuma gadījumā, ar to dziedē brūces, čūlas, ādas niezi, turklāt mazina kāju svīšanu.
• Bērzu lapas mazina muskuļu un locītavu sāpes, darbojas nomierinoši, palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu un mazina tūsku.
• Sarkanā āboliņa ziediem piemīt pretiekaisuma, antiseptiska, urīndzenoša darbība, tos izmanto kā labus atkrēpotājus, saaukstēšanās slimību gadījumos, pret galvassāpēm, aterosklerozes profilaksei.
• Baltā āboliņa ziedi noder saaukstēšanās, migrēnas ārstēšanai.
• Baltās margrietiņas ziediem piemīt pretsāpju un pretiekaisuma iedarbība, tos izmanto pret drudzi, klepu un aizdusu. Turklāt ziedu un lapu sula atbaida kukaiņus, kas vasaras naktīs pasargās no odiem, ērcēm un citiem «kodējiem».
• Rudzupuķes ziediem piemīt pretiekaisuma, pretdrudža un pretsāpju iedarbība, to uzlējumu izmanto tūskas mazināšanai, nierakmeņu slimības ārstēšanai, acu apmazgājumiem un kompresēm.
• Vērtīgi ārstniecības augi ir madaras – to sastāvā esošo vielu kompleksam ir urīndzenoša, savelkoša, asiņošanu apturoša, brūces dziedējoša, pretsāpju, kā arī nomierinoša iedarbība. Madaras lakstu uzlējumu lieto aterosklerozes, neirastēnijas, epilepsijas, histērijas, aknu un nieru slimību ārstēšanai. Ar lakstu pulveri apkaisa grūti dzīstošas brūces, apdegumus, bet svaigu lakstu sulas vai uzlējuma kompreses lieto ādas vēža ārstēšanai.
• Pelašķim raksturīga pretiekaisuma, antialerģiska, ēstgribu un gremošanu veicinoša, kā arī brūces dziedējoša iedarbība. Pelašķa drogu uzlējumu lieto ēstgribas rosināšanai, gastrīta, kuņģa čūlas ārstēšanai, organisma vispārējai spēcināšanai. Ārīgi ziedu un lakstu peldes izmanto dažādu ādas slimību ārstēšanai, brūču un čūlu dziedināšanai.
• Vīgriezes ziedu uzlējumu lieto medicīnā kā nomierinošu, pretiekaisuma, pretdrudža un sviedrējošu līdzekli. Ar to ārstē bezmiegu, galvassāpes, reimatismu, savukārt vīgriezes uzlējuma peldes dziedē dažādas ādas slimības. Tām ir nomierinoša un atslābinoša iedarbība.
• Kumelīšu ziedi ir bagāti ar ēterisko eļļu, kas tad arī nosaka šā auga galvenos efektus – pretiekaisuma, antialerģisko un antiseptisko iedarbību. Pārējās kumelītes sastāvā esošās vielas nodrošina vēl citus efektus – pretsāpju, nomierinošu, pretkrampju, mīkstinošu un sviedrējošu iedarbību. Kumelīšu ziedu uzlējumu lieto pret zarnu spazmām, gāzu uzkrāšanos zarnu traktā, žults sekrēcijas veicināšanai un kā urīndzenošu līdzekli nieru slimību ārstēšanai. Ārīgi uzlējumu izmanto iekaisuša kakla skalojumiem, kompresēm acu iekaisuma gadījumos, ar to mazgā galvu, lai stiprinātu matu saknes un uzlabotu galvas ādas veselību. Kumelīšu ziedi ir viena no populārākajām ikdienas tēju sastāvdaļām.
