Ar 50 000 strauta foreļu mazuļu ielaišanu Pededzes upes baseinā 22.jūnijā beidzās projekta “Miljons foreļu atgriešanās” aktivitātes šogad. Kopumā septiņu upju baseinos ir ielaisti 250 000 šo zivju mazuļu. Atkārtota strauta foreļu ielaišana ir paredzēta nākamā gada pavasarī tajās pašās vietās, kur šogad, un tā būs četrus gadus.
Foreļu makšķernieki atbalsta un palīdz
Zivju audzētavā “Silenieki” Pededzes upes krastā sabraukuši dabas draugi, makšķernieki, amatpersonas un speciālisti, lai būtu klāt tik svarīgajā brīdi, kad sākta strauta foreļu populācijas atjaunošana. Kamēr zivju audzētavas saimnieks Armands Roze un biedrības “Mēs – zivīm” valdes priekšsēdētājs Ivars Dubra no baseiniem smeļ, skaita un rēķina, cik strauta foreļu mazuļu tiks ielaists katrā vietā, pamazām ierodas projekta atbalstītāji, kas uzņēmušies mazo zivtiņu ielaišanu upē, interesenti, novada pašvaldības darbinieki un žurnālisti. Starp tiem ir gan Alūksnē pazīstamie foreļu makšķernieki Igors Dzilna un viņa audzēknis Sergejs Soldatovs, gan dabas pētnieks Māris Olte, gan interesenti no Rēzeknes. “Domāju, ka pēc projekta pabeigšanas šajās upēs būs gana daudz strauta foreļu. Šobrīd tās vairākās upēs ir iznīkušas cilvēku saimnieciskās darbības, arī maluzvejniecības dēļ,” spriež I.Zvejnieks. Viņš atzīst, ka forele ir vissportiskākā zivs, kas sparīgi pretojas makšķerniekam, ja tiek uz āķa. Igoram patīk tās makšķerēt, taču no 100 izvilktajām forelēm viņš patur tikai vienu, bet pārējās atlaiž. Tiesa, ir jāprot to izdarīt.
Pieredze ļauj izdarīt secinājumus
Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Aivaram Fominam kopā ar M.Olti tiek uzticēts ielaist pirmās 747 mazās zivtiņas. I.Dubra joko, ka priekšsēdētājam nevajadzētu steigties tās ielaist ātrāk. ”Tas ir jādara lēni un pakāpeniski, uz katru upes metru – apmēram 5 līdz 10 zivtiņas. Turklāt jālaiž seklākajās vietās, sajaucot ūdeni un izlīdzinot ūdens temperatūru, kas audzētavā un upē par dažiem grādiem atšķiras,” skaidro A.Roze. Kā var zināt mazuļu skaitu? To kopējo svaru dala ar viena mazuļa vidējo svaru. Pēc trim gadiem varēs secināt, vai strauta foreles upēs ir iedzīvojušās. Visvieglāk to varēs konstatēt, ja foreles būs makšķernieku lomos “Kad 2000. gadā sākām te dzīvot, šajā Pededzes posmā gandrīz nebija strauta foreļu. Tās bija izmakšķerētas, jo kļūdas dēļ tika izplatīta informācija par te izvilktu četrus kilogramus smagu foreli. Tāpēc daudzi makšķernieki brauca šurp un “iztīrīja” upi. Vajadzēja sākt no nulles, bet pēdējos gados ir sasniegts maksimālais foreļu blīvums uz kvadrātmetru,” salīdzina A.Roze. Tas panākts, regulāri upē ielaižot foreļu mazuļus.
Tagad projekta gaitā tas tiek darīts daudz lielākā apjomā.
Samazina foreļu mazuļu atbirumu
“Svarīgs projekta ieguvums ir tas, ka makšķernieki sāk organizēties – veidot biedrības, kopas un klubus. Iepriekš nebija, ar ko runāt, lai atrastu palīgus, kas dažādās upju vietās varētu izlaist zivju mazuļus. Tas ir milzīgs darbs – izlaist 50 000 strauta foreļu mazuļu, cilvēki ar tiem spaiņos iet kilometriem pa upi,” atzīst A.Roze. Pēc gadiem varēs makšķerēt strauta foreles, kā arī vērtēt, kā tās attīstās un vairojas. “Lašveidīgās zivis nerodas no pāris zivīm – mātītes un tēviņa. Tad visas būs radniecīgas un nekas neiznāks. Ir nepieciešami vairāki simti nārstojošu zivju. Tik daudz varētu būt, ja ielaiž līdz 50 000 zivju mazuļu. Daudzi iet bojā, nesasniedzot pieaugušu zivju vecumu, kad tās var nārstot. Dabā izdzīvo līdz 5 procentiem foreļu mazuļu, bet mēs esam apgājuši lielāko atbirumu ikru stadijā. Tāpēc, izlaižot mazuļus, varam samazināt zudumus par 30 procentiem,” norāda A.Roze.
Dāvina strauta foreles visiem
250 sarkanie spainīši ar “Skonto Būves” emblēmu, kurā katrā ir apmēram tūkstoš foreļu, ir iznēsāti. Pirmajā strauta foreļu mazuļu izlaišanas reizē Ogres upes baseinā tika ielaisti 50 000 strauta foreļu mazuļu. Sekoja mazuļu ielaišana Juglas baseinā – 50 000, Lielupes baseinā – 25 000, Ventas baseinā – 35 000, Engures baseinā – 20 000, Gaujas baseinā – 20 000 un Pededzes baseinā – 50 000 strauta foreļu mazuļu. Pēc “Skonto Būves” pasūtījuma tie ir audzēti trīs Latvijas zivju audzētavās: “BIOR” zivju audzētavā “Tome”, z/s “Silakas” un SIA “Faps” zivju audzētavā “Silenieki”. “Ar lielu prieku varu atzīt, ka tagad mazās zivtiņas ir izlaistas iedomājamās un neiedomājamās vietās septiņās Latvijas upēs. Vēl lielāks prieks man ir par to, ka privātpersonai – Guntim Rāvim, SIA “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājam, bija tik daudz prāta, lai uzticētos zinošiem speciālistiem. Tas nozīmē, ka viņš ir dāvājis “pīrāgu” jeb strauta foreles visiem šo upju krastos dzīvojošajiem un makšķerniekiem,” secina M.Olte. Viņš uzskata, ka būs vietas, kur “pīrāgu” apēdīs un aizmirsīs par tā devēju. Taču ir cerība, ka būs arī tādas vietas, kur šis dāvinājums četru gadu garumā ļaus ne tikai makšķerēt lašveidīgās zivis, bet arī upju krastos attīstīties makšķernieku atpūtas vietām ar ēdināšanu un naktsmītnēm
