Latvāņu izplatība liecina, ka to apkarošana ir neveiksmīga. Cīņu ar dekoratīvajiem, bet indīgajiem augiem izvērsuši galvenokārt atsevišķi lauksaimnieki, kā arī pašvaldības. Taču to centieni atbrīvot zemi no latvāņiem parasti ir nesekmīgi, jo kaut kur kaimiņos tie aug netraucēti un sēklas izplatās gan ar vēju, gan arī tās pārnēsā putni.
Lauksaimnieks cenšas atkarot zemi graudaugu sējai
Pirms pieciem gadiem “Alūksnes Ziņas” stāstīja par Malienas pagasta “Kraukļu” saimnieka Rolanda Manfelda ieceri atbrīvot no latvāņiem 29 hektārus zemes. Viņš tos vairākkārt pļāva, kā arī migloja ar ķimikālijām. Toreiz viņam bija iespēja saņemt finansiālu atbalstu – 150 latus par vienu hektāru, kurā izplatīti latvāņi. Kopējā subsīdiju summa nedrīkstēja pārsniegt 2108 latus, tāpēc atbalsts tika piešķirts 14,3 hektāriem, lai gan latvāņi bija savairojušies vairāk nekā 20 hektāros. “Nu jau trīs gadus vairs nevaru saņemt finansiālu atbalstu latvāņu apkarošanai, tāpēc tagad viss ir tikai uz maniem pleciem. Lai latvāņus iznīdētu, ir nepieciešami līdzekļi ķimikāliju iegādei, arī degvielai, kas ir kļuvusi dārgāka. Protams, es cīnos un daru, cik varu. Pretējā gadījumā mani var sodīt, lai gan neesmu vainīgs, ka latvāņi te ir saauguši,” skaidro R.Manfelds. Speciālisti atzīst, ka vajadzīgi vismaz seši gadi, lai tiktu vaļā no latvāņiem. Turklāt prāvi līdzekļi pļaušanai un miglosanai ar ķimikālijām ir nepieciešami katru gadu. Lai gan R.Manfelds ir ieguldījis lielu naudu un darbu, pagaidām nevar teikt, ka pēc gada zeme būs brīva no latvāņiem un tajā varēs sēt graudus, kā bija iecerēts.
Kontroles trūkums veicina izplatību
Lai gan valstī ir sagatavota latvāņu ierobežošanas programma 2006. – 2012.gadam, tās īstenošana līdzekļu trūkuma dēļ ir apstājusies, sākoties krīzei. “Kāds atbalsts var būt šajos apstākļos? Tagad viss ir atkarīgs no tā, cik ieinteresēti un varoši latvāņu iznīdēšanā ir zemes īpašnieki. Protams, ir tādi, kuri ļoti aktīvi cīnās ar tiem gadu no gada, tāpēc viņi gūst rezultātus. Taču saņemam arī daudz sūdzību par kaimiņiem, kuri neko nedara, lai apkarotu latvāņus,” stāsta Valsts Augu aizsardzības dienesta Vidzemes reģiona nodaļas vadītāja Vizma Bērziņa. Tās darbinieki ir uzmērījuši platības, kurās aug latvāņi, lai veiktu uzraudzību par šo augu apkarošanu. Ir paredzēti bargi sodi tiem, kuri neko nedara: privātām personām var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 250 latiem, juridiskām personām – no 100 līdz 500 latiem. “Diemžēl nenotiek kontrole, jo nav iedalīts finansējums šim mērķim. Iespējams, ka vasaras otrajā pusē tiks organizēts kāds reids, bet tas arī viss,” norāda V.Bērziņa. Viņa atzīst, ka šādā situācijā ir dabiski, ja latvāņu platības palielinās. Sevišķi tas vērojams platībās, kas netiek apsaimniekotas un izmantotas lauksaimniecībā.
Vajadzīga piesardzība, pļaujot ar izkapti
Kādreiz latvāņi uz Latviju tika atvesti un sēti lopbarībai. Tomēr līdz ar citu barības veidu izplatību tas kļuva par nevajadzīgu nezāli, kas ir ārkārtīgi bīstama cilvēku veselībai. Pat mazās devās šo augu sula var izraisīt ādas apdegumus. Tie rodas, pieskaroties latvānim. Saules gaismā tiek aktivizētas augā esošās vielas, kas rada apdegumam līdzīgus cilvēka audu bojājumus. Tāpēc latvāņu pļāvēji, kas to darījuši ar izkapti un nepiemērotā apģērbā, dažkārt nonāk slimnīcā. Parasti ir cietušas kājas, arī seja un kakls.
